[BJT Page 554] [\x 554/]
[PTS Page 224] [\q 224/]

Kosiyavaggo

5. 2. 1.
Kosiyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā āḷaviyaṃ viharati aggāḷave cetiye. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vadenti: "bahu āvuso kosakārake pacatha amhākampi dassatha. Mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu"nti. Te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā amhe upasaṅkamitvā evaṃ cakkhanti, bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti. Amhākampi alābhā amhākampi dulladdhaṃ, ye mayaṃ ājīvassa hetu puttadārassa kāraṇā bahū buddake pāṇake-1 saṅghātaṃ āpādemā"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vakkhanti: - bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātunti. " Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vadetha: bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu"nti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā kosiyakārake upasaṅkamitvā evaṃ vakkhatha, bahū āvuso kosakārake pacatha, amhākampi dassatha, mayampi icchāma kosiyamissakaṃ santhataṃ kātu"nti. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ satthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārāpeyyāti ekenapi kosiyaṃsunā missetvā karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ: paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmīti, dadeyyāti. Dadyeyunti, āyasmato dammī’ti.

1. Pāṇe machasaṃ.

[BJT Page 556] [\x 556/]

3. [PTS Page 225] [\q 225/] attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Kosiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 2

Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpenti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino, ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanati khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessantī"ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethā"ti?. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Kāḷakaṃ nāma: dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rañjanakāḷakaṃ vā

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

[BJT Page 558] [\x 558/]

[PTS Page 226] [\q 226/] kārāpeyyāti karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

3. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā āpatti dukkaṭassa. Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 3.

Dvebhāgasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena jabbaggiyā bhikkhū bhagavatā paṭikkhittaṃ suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpetunti te thokaṃ yeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ santhataṃ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessanti"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpethā"ti. "Saccaṃ bhagavā, vigarahi buddho bhagavā, "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā thokaṃyeva odātaṃ ante ādiyitvā tatheva suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe-" evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: -

[BJT Page 560] [\x 560/]

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Navaṃ nāma: karaṇaṃ upādāya vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārayamānenāti karotā vā kārāpetā vā.

Dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ. Ādātabbāti dhārayitvā dve tulā ādātabbā.

Tatiyaṃ odātānanti tulaṃ odātānaṃ.

Catutthaṃ gocariyānanti tulaṃ gocariyānaṃ.

[PTS Page 227] [\q 227/] anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ tatiyaṃ odātānaṃ catutthaṃ gocariyānanti anādiyitvā dve tulā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante navaṃ santhataṃ anādiyitvā (dve tulā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, ) tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmīti -pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -peāyasmato dammī"ti.

3. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa.

4. Anāpatti tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karoti, vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti. Ummattakassa, ādikammikassāti.

Dvebhāgasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Sī. Mu. Natthi.

[BJT Page 562] [\x 562/]

5. 2. 4.

Chabbassasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti, te yācanabahulā viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti, yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Amhākaṃ pana sakiṃ katāni santhatāni pañcapi chapi vassāni honti, yesaṃ no dārakā ūhadantipi ummihantipi undurehipi khajjanti. Ime pana samaṇā sakyaputtiyā anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti. Yācanabahulā viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti. Yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. [PTS Page 228] [\q 228/] "saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū anuvassaṃ santhataṃ kārāpenti. Yācanabahulā viññattibahulā viharanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā anuvassaṃ santhataṃ kārāpessanti. Yācanabahulā viññattibahulā viharissanti: "eḷakalomāni detha eḷakalomehi attho"ti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā jabbassāni dhāretabbaṃ. Orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

3. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kosambiyaṃ gilāno hoti. ¥ātakā tassa bhikkhuno santike dūtaṃ pāhesuṃ: "āgacchatu bhadanto, mayaṃ upaṭṭhahissāmā"ti. Bhikkhūpi evamāhaṃsu: "gacchāvuso, ñātakā taṃ upaṭṭhahissantī"ti. So evamāha: "bhagavatā āvuso sikkhāpadaṃ paññattaṃ: "navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabba"nti. "Ahañcamhi gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ, mayhañca vinā santhatā na phāsu hoti, nāhaṃ gamissāmī"ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

[BJT Page 564] [\x 564/]

4. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammaṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave gilānassa bhikkhuno santhatasammutiṃ dātuṃ. Evañca pana bhikkhave dātabbā: tena gilānena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅghaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante gilāno na sakkomi santhataṃ ādāya pakkamituṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācāmī"ti. Dutiyampi yācitabbo, tatiyampi yācitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamituṃ, so saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṃ dadeyya. Esā ñatti. "

"Suṇātu me bhante [PTS Page 229] [\q 229/] saṅgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamituṃ, so saṅghaṃ santhatasammutiṃ yācati. Saṅgho itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiṃ deti, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno santhatasammutiyā dānaṃ, so tuṇhassa, yassanakkhamati, so bhāseyya.

Dinnā saṅghena itthannāmassa bhikkhuno santhatasammuti. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī"ti.

5. Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya, aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

(Dutiyapaññatti. )

6. Navaṃ nāma: karaṇaṃ upādāya vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārāpetvāti karitvā vā kārāpetvā vā.

Chabbassāni dhāretabbanti chabbassaparamatā dhāretabbaṃ.

Orena ce chantaṃ vassānanti ūnakachabbassāni.

Taṃ satthataṃ vissajjetvāti aññesaṃ datvā.

Avissajjetvāti na kassaci datvā.

Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

[BJT Page 566] [\x 566/]

7. Aññaṃ navaṃ santhataṃ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmiti. -1. -Pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti.

8. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. Anāpatti chabbassāni karoti, atireka chabbassāni karoti, aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Chabbassasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 5.

[PTS Page 230] [\q 230/] nisīdanasanthata sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi: "icchāmahaṃ bhikkhave temāsaṃ paṭisallīyituṃ, namhi kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā"ti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Tena kho pana samayena sāvatthiyā saṅghena katikā katā hoti. "Icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ, na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so pācittiyaṃ desāpetabbo"ti.

2. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ bhagavā etadavoca: "kacci vo upasena khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā"ti. "Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, appakilamathena ca mayaṃ bhante addhānaṃ āgatā"ti.

1. Nissajjāmi machasaṃ.

[BJT Page 568] [\x 568/]

3. Tena kho pana samayena āyasmato upasenassa vaṅgantaputtassa saddhivihāriko bhikkhū bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca: "manāpāni te bhikkhu paṃsukūlānī"ti. "Na kho me bhante manāpāni paṃsukūlānī"ti. "Kissa pana tvaṃ bhikkhu paṃsukuliko"ti. "Upajjhāyo me bhante paṃsukūliko, evaṃ ahampi paṃsukūliko"ti. Atha fakhā bhagavā āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavoca: "pāsādikā kho tyāyaṃ upasena parisā, "kathaṃ tvaṃ upasena parisaṃ vinesī"ti. Yo maṃ bhante upasampadaṃ yācati, tāhaṃ-1 evaṃ vadāmi: "ahaṃ kho āvuso āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko, sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko, evāhantaṃ upasampādessāmi"ti. Sace me paṭisuṇāti, upasampādemi. No ce me paṭisuṇāti, na upasampādemi. [PTS Page 231] [\q 231/] yo maṃ nissayaṃ yācati, tāhaṃ evaṃ vadāmi: "ahaṃ kho āvuso āraññiko piṇḍapātiko paṃsukūliko, sace tvampi āraññiko bhavissasi piṇḍapātiko paṃsukūliko, evāhante nissayaṃ dassāmīti. Sace me paṭisuṇāti, nissayaṃ demi. No ce me paṭisuṇāti, na nissayaṃ demi. Evaṃ kho ahaṃ bhante parisaṃ vinemī"ti. "Sādhu sādhu upasena, sādhu kho tvaṃ upasena parisaṃ vinesi. Jānāsi pana tvaṃ upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. "Na kho ahaṃ bhante jānāmi sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. Sāvatthiyā kho upasena saṅghena katikā katā: "icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭīsallīyituṃ, na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so pācittiyaṃ desāpetabbo"ti. "Paññāyissati bhante sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya "na mayaṃ appaññattaṃ paññāpessāma, paññattaṃ vā na samucchīndissāma, yathā paññattesu sikkhāpadesu samādāya vattissāmā"ti. "Sādhū sādhū upasena, appaññattaṃ na paññāpetabbaṃ, paññattaṃ vā na samūcchinditabbaṃ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabbaṃ". "Anujānāmi upasena ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantu"ti.

4. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bahidvārakoṭṭhake ṭhitā honti: "mayaṃ āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ pācittiyaṃ desāpessāmā"ti. Atha kho āyasmā upaseno vaṅgantaputto sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho te bhikkhū āyasmantaṃ upasenaṃ vaṅgantaputtaṃ etadavocuṃ "jānāsi pana tvaṃ āvuso upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti. Bhagavāpi maṃ āvuso evamāha: "jānāsi pana-2. Tvaṃ upasena sāvatthiyā saṅghassa katika"nti.,,Na kho ahaṃ bhante jānāmi sāvatthiyā saṅghassa katika,nti. Sāvatthiyā kho upasena saṅghena katikā katā: "icchatāvuso bhagavā temāsaṃ paṭisallīyituṃ na bhagavā kenaci upasaṅkamitabbo aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena. Yo bhagavantaṃ upasaṅkamati, so pācittiyaṃ desāpetabbo"ti. "Paññāyissati bhante sāvatthiyā saṅgho sakāya katikāya. "Na mayaṃ appaññattaṃ paññāpessāma, paññattaṃ vā na samucchindissāma, yathāpaññattesu sikkhāpadesū samādāya vattissāmā"ti. Anuññātāvuso bhagavatā ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dasasanāya upasaṅkamantu"ti.

1. Tamahaṃ machasaṃ. 2. Machasaṃ. Natthī.

[BJT Page 570] [\x 570/]

5. Atha kho te bhikkhū "saccaṃ kho āyasmā upaseno āha. Na appaññattaṃ paññāpetabbaṃ, paññattaṃ vā na samucchinditabbaṃ, yathāpaññattesu sikkhāpadesu samādāya vattitabba"nti. Assosuṃ kho bhikkhū anuññātā kira bhagavatā ye te bhikkhū āraññikā piṇḍapātikā paṃsukūlikā yathāsukhaṃ maṃ dassanāya upasaṅkamantu"ti. Te bhagavantaṃ dassanaṃ pihentā-1 santhatāni ujjhitvā āraññikaṅgaṃ [PTS Page 232] [\q 232/] piṇḍapātikaṅgaṃ paṃsukūlikaṅgaṃ samādiyiṃsu. Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasa santhatāni tahiṃ tahiṃ ujjhitāni, passitvā bhikkhū āmantesi. "Kassimāni bhikkhave santhatāni tahiṃ tahiṃ ujjhitānī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi, "tena hi bhikkhave bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññāpessāmi dasa atthavase paṭicca saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya -pe- "evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Nisīdanasanthataṃ na bhikkhūnā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthī ādātadabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

6. Nisīdanaṃ nāma: sadasaṃ vuccati.

Santhataṃ nāma: santharitvā kataṃ hoti avāyimaṃ.

Kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā.

Purāṇasanthataṃ nāma: sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampi.

Sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāyāti-2 vaṭṭaṃ vā caturassaṃ-3 vā jinditvā ekadese vā santharitabbaṃ, vijaṭetvā vā santharitabbaṃ.

Anādā ce bhikkhu purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthinti anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ navaṃ nisīdanasanthataṃ karoti vā kārāpeti vā, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idamme bhante nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyuntī, āyasmato dammī"ti.

7. Attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassatthāya karoti vā kārāpeti vā, āpatti dukkaṭassa.

1. Dassanāya pihayamānā, syā. 2. Thirabhāvāya, machasaṃ. 3. Caturassaraṃ. Katthaci.

[BJT Page 572] [\x 572/]

8. Anāpatti purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ ādiyitvā [PTS Page 233] [\q 233/] karoti. Alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karoti, alabhanto anādiyitvā karoti, aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjati, vitānaṃ vā bhummattharaṇaṃ vā sāṇipākāraṃ vā bhisiṃ vā bimbohanaṃ vā karoti. Ummattakassa, ādikammikassāti.

Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 6.

Eḷakaloma sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapadesu sāvatthiṃ gacchantassa antarā magge eḷakalomāni uppajjiṃsu. Atha kho so bhikkhu tāni eḷakalomāni uttarāsaṅgena bhaṇḍikaṃ bandhitvā agamāsi. Manussā taṃ bhikkhuṃ passitvā uppaṇḍesuṃ: "kittakena te bhante kītāni, kittako udayo bhavissatī"ti so bhikkhu tehi manussehi uppaṇḍiyamāno maṅku ahosi. Atha kho so bhikkhu sāvatthiṃ gantvā tāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumhi. Bhikkhū taṃ bhikkhuṃ etadavocuṃ: "kissa pana tvaṃ āvuso imāni eḷakalomāni ṭhitakova āsumbhasī"ti. "Tathā hi panāhaṃ āvuso imesaṃ eḷakalomānaṃ kāraṇā manussehi uppaṇḍito"ti. "Kīva dūrato pana tvaṃ āvuso imāni eḷakalomāni āharī"ti. "Atirekatiyojanaṃ āvuso"ti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharissati"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu atirekatiyojanaṃ eḷakalomāni āharī"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Higarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa atirekatiyojana eḷakalomāni āharissasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni. Paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbāni-1. Asante hārake. Tato ce uttariṃ hareyya asantepi hārake nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

2. [PTS Page 234] [\q 234/] bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassāti pathaṃ gacchantassa.

1. Hāretabbāni. Mu.

[BJT Page 574] [\x 574/]

Eḷakalomāni uppajjeyyunti uppajjeyyuṃ saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena.

Ākaṅkhamānenāti icchamānena

Paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbānīti, tiyojanaparamatā sahatthā haritabbāni.

Asante hāraketi nāñño koci hārako hoti itthi vā puriso vā gahaṭṭho vā pabbajito vā.

Tato ce uttariṃ hareyya asantepi hāraketi paṭhamaṃ pādaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpatti dukkaṭassa. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ-1. Anto tiyojane ṭhito bahi tiyojanaṃ pāteti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassa yāne vā bhaṇḍe vā ajānantassa pakkhipitvā tiyojanaṃ atikkāmeti, nissaggiyāni honti. Nissajitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbāni: "imāni me bhante eḷakalomāni tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajāmi"ti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammī"ti. -Pe-

3. Atirekatiyojane atirekasaññī -2 atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatiyojane vematiko -2 atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekatiyojane ūnakasaññī-2. Atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ūnakatiyojane atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakatiyojane ūnakasaññī, anāpatti.

4. Anāpatti tiyojanaṃ harati, ūnakatiyojanaṃ harati, tiyojanaṃ haratipi paccāharatipi, tiyojanaṃ vāsādhippāyo gantvā tato paraṃ harati, acchinnaṃ paṭilabhitvā harati, nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā harati, aññaṃ harāpeti, kaṭabhaṇḍaṃ harati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Eḷakalomasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Nissaggiyāni honti syā. 2. Tiyojanaṃ atikkāmeti, syā.

[BJT Page 576] [\x 576/]

5. 2. 7.

Eḷakalomadhovāpana sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhunīhi eḷakalomāni [PTS Page 235] [\q 235/] dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi. Bhikkhuniyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññaṃ. Atha kho mahāpajāpatī gotamī yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho mahāpajāpatiṃ gotamiṃ bhagavā etadavoca: "kacci gotami bhikkhuniyo appamattā ātāpiniyo pahitattā viharantī"ti. "Kuto bhante bhikkhunīnaṃ appamādo, ayyā chabbaggiyā bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpentipi rajāpentipi vijaṭāpentipi, bhikkhunīyo eḷakalomāni dhovantiyo rajantiyo vijaṭentiyo riñcanti uddesaṃ paripucchaṃ adhisīlaṃ adhicittaṃ adhipaññanti. "

2. Atha kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho mahāpajāpati gotamī bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā chabbaggiye bhikkhū paṭipucchi: "sacchaṃ kira tumhe bhikkhave bhikkhunīhi eḷakalomāni dhovāpethapi rajāpethapi vijaṭāpethapi"ti? "Saccaṃ bhagavā". "¥ātikāyo tumhākaṃ bhikkhave aññātikāyo"ti. "Aññātikāyo bhagavā"ti. "Aññātikā moghapurisā aññātikānaṃ na jānanti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā pāsādikaṃ vā apāsādikaṃ vā. Tattha nāma tumhe moghapurisā aññātikāhi bhikkhūnīhi eḷakalomāni dhovāpessathapi rajāpessathapi vijaṭāpessathapi. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā oḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

3. Yo panāti yo yādiso -pe- bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Aññātikā nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddhā.

Bhikkhunī nāma: ubhato saṅghe upasampannā.

[BJT Page 578] [\x 578/]

4. "Dhovā"ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Dhotāni nissaggiyāni honti. Rajāti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Rattāni nissaggiyāni honti. "Vijaṭehī"ti āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Vijaṭitāni [PTS Page 236] [\q 236/] nissaggiyāni honti. Nissajitabbāni saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajatabbāni: "imāni me bhante eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajāmīti -pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti, -peāyasmato dammiti. "

5. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni dhovāpeti rajāpeti vijaṭāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

6. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni rajāpeti vijaṭāpeti -pe- rajāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. -Pe- rajāpeti vijaṭāpeti dhovāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

7. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātikāya aññātikasaññī eḷakalomāni vijaṭāpeti dhovāpeti -pe- vijaṭāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dukkaṭassa. -Pe- vijaṭāpeti dhovāpeti rajāpeti, nissaggiyena āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ.

8. Aññātikāya vematiko -pe- aññātikāya ñātikasaññī -peaññassa eḷakalomāni dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ekato upasampannāya dhovāpeti, āpatti dukkaṭassa. ¥ātikāya aññātikasaññī, āpatti dukkaṭassa. ¥ātikāya vematiko, āpatti dukkaṭassa. ¥ātikāya ñātikasaññī, anāpatti.

9. Anāpatti ñātikāya dhovantiyā aññātikā dutiyā hoti, avuttā dhovati, aparibhuttaṃ kaṭabhaṇḍaṃ dhovāpeti, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 580] [\x 580/]

5. 2. 8.

Rūpiyasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena [PTS Page 237] [\q 237/] āyasmā upanando sakyaputto rājagahe aññatarassa kulassa kulupago hoti niccabhattiko. Yaṃ tasmiṃ kule uppajjati khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviṃso-1 ṭhapīyati. Tena kho pana samayena sāyaṃ tasmiṃ kule maṃsaṃ uppannaṃ hoti. Tato āyasmato upanandassa sakyaputtassa paṭiviṃso ṭhapito hoti. Tassa kulassa dārako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodati: "maṃsaṃ me dethā"ti. Atha kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca: "ayyassa paṭiviṃsaṃ dārakassa dehi, aññaṃ cetāpetvā ayyassa dassāmā"ti. Tassa-2 taṃ adāsi.

2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena taṃ kulaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "hiyyo kho bhante sāyaṃ maṃsaṃ uppannaṃ ahosi, tato ayyassa paṭiviṃso ṭhapito. Ayaṃ bhante dārako rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya rodati: "maṃsaṃ me dethā"ti. Ayyassa paṭiviṃso dārakassa dinno. Kahāpaṇena bhante kiṃ āhariyyatu"ti. "Pariccatto me āvuso kahāpaṇoti?" "Āma bhante pariccattoti. " "Taññeva me āvuso kahāpaṇaṃ dehī"ti.

3. Atha kho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa kahāpaṇaṃ datvā ujjhāyati khīyati vipāceti: "yatheva mayaṃ rūpiyaṃ paṭiggaṇhāma, evameva ime samaṇā sakyaputtiyā rūpiyaṃ paṭiggaṇhantī" ti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto rūpiyaṃ paṭiggahessatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tvaṃ upananda rūpiyaṃ paṭiggahesī"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa rūpiyaṃ paṭiggahessasi, netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇaheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. [PTS Page 238] [\q 238/] yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

1. Paṭiviso. Machasaṃ. 2. Tassa taṃ adāsi. Machasaṃ nadissate.

[BJT Page 582] [\x 582/]

Jātarūpaṃ nāma: satthuvaṇṇo vuccati.

Rajataṃ nāma: kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako chatumāsako ye vohāraṃ gacchanti.

Uggaṇheyyāti sayaṃ gaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Uggaṇhāpeyyāti aññaṃ gāhāpeti. Nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ.

Upanikkhittaṃ vā sādiyeyyāti "idaṃ ayyassa hotu’ti upanikkhittaṃ sādiyati, nissaggiyaṃ hoti, saṅghamajjhe nissajitabbaṃ. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ahaṃ bhante rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ. Idaṃ me nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti nissajitvā āpatti desetabbā. Vyattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā. So vattabbo: "āvuso imaṃ jānāhī"ti. Sace so bhaṇati "iminā kiṃ āhariyyatu"ti. Na vattabbo "imaṃ vā imaṃ vā āharā"ti. Kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ: sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati, rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ve labhetha, so vattabbo: "āvuso imaṃ chaḍḍehī"ti. Sace so chaḍḍeti, iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo: yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalona saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya, esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

1. Nissaggiyaṃ hoti. Syā.

[BJT Page 584] [\x 584/]

5. Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, āpatti dukkaṭassa. [PTS Page 239] [\q 239/] rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti.

6. Anāpatti ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipati, "yassa bhavissati so bharissatī"ti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Rūpiyasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 9.

Rūpiyasaṃvohāra sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjantī. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissanti, seyayathāpi gihī kāmabhogino"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ -pe- ’saccaṃ kira tumhe bhikkhave nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjathā’ti. ’Saccaṃ bhagavā’. Vigarahi buddho bhagavā. "Kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjissatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

2. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Nānappakārakaṃ nāma: katampi akatampi katākatampi. Kataṃ nāma: sīsūpagaṃ gīvūpagaṃ hatthūpagaṃ pādūpagaṃ kaṭūpagaṃ. Akataṃ nāma: ghanakataṃ vuccati. Katākataṃ nāma: tadubhayaṃ.

[BJT Page 586] [\x 586/]

[PTS Page 240] [\q 240/] rūpiyaṃ nāma: satthuvaṇṇo kahāpaṇo lohamāsako dārumāsako chatumāsako ye vohāraṃ gacchanti.

Samāpajjeyyāti katena kataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ-1 katena akataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katena katākataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena kataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena akataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Akatena katākataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katākatena kataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katākatena akataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katākatena katākataṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Saṅghamajjhe nissajitabba. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: tena bhikkhūnā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo:

"Ahaṃ bhante nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Sace tattha āgacchati ārāmiko vā upāsako vā, so vattabbo: "āvuso imaṃ jānāhī"ti. Sace so bhaṇati: "iminā kiṃ āhariyyatu"ti. Na vattabbo "imaṃ vā imaṃ vā āharā"ti. Kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ: sappi vā telaṃ vā madhu vā phāṇitaṃ vā. Sace so tena parivattetvā kappiyaṃ āharati. Rūpiyacetāpakaṃ ṭhapetvā sabbeheva paribhuñjitabbaṃ. Evañcetaṃ labhetha iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, so vattabbo: "āvuso imaṃ chaḍḍeti. Sace so chaḍḍeti. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce chaḍḍeti, pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu rūpiyachaḍḍako sammannitabbo: yo na chandāgatiṃ gaccheyya na dosāgatiṃ gaccheyya na mohāgatiṃ gaccheyya na bhayāgatiṃ gaccheyya chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo:

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno rūpiyachaḍḍakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu rūpiyachaḍḍako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī"ti.

3. Tena sammatena bhikkhunā animittaṃ katvā pātetabbaṃ. Sace nimittaṃ katvā pāteti, āpatti dukkaṭassa.

1. Nissaggiyaṃ. Hoti. Syā.

[BJT Page 588] [\x 588/]

4. Rūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye vematiko rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Rūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye vematiko rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye arūpiyasaññī rūpiyaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Arūpiye rūpiyasaññī, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Arūpiye arūpiyasaññī, anāpatti.

5. Anāpatti ummattakassa, ādikammikassāti.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 2. 10

Kayavikkayasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto paṭṭo hoti cīvarakammaṃ kātuṃ. So paṭapilotikānaṃ saṅghāṭiṃ karitvā surattaṃ suparikammakataṃ katvā pārupi. Atha kho aññataro paribbājako mahagghaṃ paṭaṃ pārupitvā yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasakkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: [PTS Page 241] [\q 241/] "sundarā kho tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi, dehi me paṭenā"ti. "Jānāhi āvuso"ti? "Āmāvuso jānāmī"ti. "Handāvuso"ti adāsi. Atha kho so paribbājako taṃ saṅghāṭiṃ pārupitvā paribbājakārāmaṃ agamāsi. Paribbājakā taṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ: "sundarā kho tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi, kuto tayā laddhā"ti? "Tena me āvuso paṭena parivattitā"ti. "Katīhipi tyāyaṃ āvuso saṅghāṭi bhavissati, so yeva te paṭo varo"ti.

2. Atha kho so paribbājako "saccaṃ kho paribbājakā āhaṃsu. Katīhipi myāyaṃ saṅghāṭi bhavissati, so yeva me paṭo varo"ti yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "handa te āvuso saṅghāṭi, dehi me paṭa"nti. "Nanu tvaṃ āvuso mayā vutto jānāhi āvusoti, nāhaṃ dassāmī";

[BJT Page 590] [\x 590/]

3. Atha kho so paribbājako ujjhāyati khīyati vipāceti: gihīpi naṃ gihissa vippaṭisārissa deti-1, kiṃ pana pabbajito pabbajitassa na dassatī"ti. Assosuṃ kho bhikkhu tassa paribbājakassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjissatī"ti. "Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjī"ti?-2. "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa paribbājakena saddhiṃ kayavikkayaṃ samāpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti"

4. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Nānappakārakaṃ nāma: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, antamaso cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi.

Kayavikkayaṃ samāpajjeyyāti ’iminā imaṃ dehi, iminā imaṃ āhara, iminā imaṃ parivattehi, iminā imaṃ cetāpehī’ti ajjhācarati, āpatti dukkaṭassa. Yato kayitañca hoti vikkayitañca, attano bhaṇḍaṃ parahatthagataṃ parabhaṇḍaṃ, attano hatthagataṃ, nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā [PTS Page 242] [\q 242/] puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "ahaṃ bhante nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ. Idaṃ me nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammīti"

5. Kayavikkaye kayavikkayasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Kayavikkaye vematiko, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Kayavikkaye na kayavikkayasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Na kayavikkaye kayavikkayasaññī, āpatti dukkaṭassa. Na kayavikkaye vematiko, āpatti dukkaṭassa. Na kayavikkaye na kayavikkayasaññī, anāpatti.

6. Anāpatti agghaṃ pucchati, kappīyakārakassa ācikkhati, idaṃ amhākaṃ atthi amhākañca iminā ca iminā ca atthoti bhaṇati. Ummattakassa, ādikammikassāti.

Kayavikkayasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

Kosiyavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ: -

Kosiyā suddhadvebhāgā chabbassāni nisīdanaṃ,

Dve ca lomāni uggaṇhe, ubho nānappakārakāti.

1. Denti machasaṃ. 2. Samāpajjasī. Machasaṃ.