[BJT Page 592] [\x 592/]

Pattavaggo.

5. 3. 1
Pattasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bahū patte sannicayaṃ karonti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā bahū patte sannicayaṃ karissanti, pattavāṇijjaṃ vā samaṇā sakyaputtiyā karissanti, āmattikāpaṇaṃ vā pasāressanti"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekapattaṃ dhāressantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave atirekapattaṃ dhārethā"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā atirekapattaṃ dhāressatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- [PTS Page 243] [\q 243/] evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu atirekapattaṃ dhāreyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

Evañcidaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ hoti.

(Mūlapaññatti. )

2. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekapatto uppanno hoti, āyasmā ca ānando taṃ pattaṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ: "na atirekapatto dhāretabbo"ti. Ayañca me atirekapatto uppanno, ahañcimaṃ pattaṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathannu kho mayā paṭipajjitabbanti. " Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

[BJT Page 594] [\x 594/]

3. "Kīva ciraṃ panānanda sāriputto āgacchissatī"ti. "Navamaṃ vā bhagavā divasaṃ dasamaṃ vā"ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi. "Anujānāmi bhikkhave dasāhaparamaṃ atirekapattaṃ dhāretuṃ". Evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

(Dutiyapaññati. )

4. Dasāhaparamanti dasāhaparamatā dhāretabbo.

Atirekapatto nāma: anadhiṭṭhito avikappito.

Patto nāma: dve pattā: ayopatto mattikāpatto. Tayo pattassa vaṇṇā: ukkaṭṭho patto majjhimo patto omako patto. Ukkaṭṭho nāma patto aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Majjhimo nāma patto nāḷikodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Omako nāma patto patthodanaṃ gaṇhāti catubhāgaṃ khādanaṃ tadupiyaṃ ca vyañjanaṃ. Tato ukkaṭṭho apatto. Omako apatto.

Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ hotiti (ekādase puggalassa vā. Nissaggiyo hoti. ) Nissajitabbo saṅghassa vā gaṇassa vā aruṇugga. Maeveñca pana bhikkhave nissajitabbo: tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ayaṃ me bhante patto [PTS Page 244] [\q 244/] dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo.

"Suṇātu me bhante saṅgho. Ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo saṅghassa nissaṭṭho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā"ti.

Tena bhikkhunā sambahule bhikkhū upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassu vacanīyā: "ayaṃ me bhante patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṃ āyasmantānaṃ nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo.

"Suṇantu me āyasmantā. Ayaṃ patto itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyo āyasmantānaṃ nissaṭṭho yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ pattaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu"nti.

( - ) Sīmu natthi.

[BJT Page 596] [\x 596/]

5. Tena bhikkhunā ekaṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: "ayaṃ me āvuso patto dasāhātikkanto nissaggiyo. Imāhaṃ āyasmato nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Tena bhikkhunā āpatti paṭiggahetabbā. Nissaṭṭhapatto dātabbo: imaṃ pattaṃ āyasmato dammī"ti.

6. Dasāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante vematiko, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Dasāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avikappite vikappitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avissajjite vissajjitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anaṭṭhe naṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Abhinne bhinnasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Avilutte viluttasaññī nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Nissaggiyaṃ pattaṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante vematiko āpatti dukkaṭassa. Dasāhānatikkante anatikkantasaññī anāpatti.

7. Anāpatti antodasāhaṃ adhiṭṭhāti, -1 vikappeti, vissajjeti, nassati, vinassati, bhijjati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

8. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nissaṭṭhapattaṃ na denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "na bhikkhave nissaṭṭhapatto na dātabbo. Yo na dadeyya, āpatti dukkaṭassā"ti.

Pattasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 2.

Ūnapañcabandhana sikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena aññatarena kumbhakārena bhikkhū pavāritā honti: "yesaṃ ayyānaṃ pattena attho ahaṃ pattenā" ti. Tena kho pana samayena bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpenti. Yesaṃ buddakā pattā te mahante patte viññāpenti. Yesaṃ mahantā pattā te buddake patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamanti. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti:

1. Adhiṭṭheti. Machasaṃ.

[BJT Page 598] [\x 598/]

Ayaṃ imesaṃ bahū patte karonto [PTS Page 245] [\q 245/] na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamantī"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessantī"ti.

2. "Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpentīti?" "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "na bhikkhave patto viññāpetabbo, yo viññāpeyya, āpatti dukkaṭassāti. "

3. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno patto bhinno hoti. Atha kho so bhikkhu "bhagavatā paṭikkhittaṃ pattaṃ viññāpetunti" kukkuccāyanto na viññāpeti. Hatthesu piṇḍāya carati. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthesu piṇḍāya carissanti, seyyathāpi añña-1 titthiyā"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti".

4. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū "bhagavatā anuññātaṃ naṭṭhapattassa vā bhinnapattassa vā pattaṃ viññāpetunti, " te-2 appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpenti. Atha kho so kumbhakāro bhikkhūnaṃ tatheva bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamanti. Manussā tatheva ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā na mattaṃ jānitvā bahū patte viññāpessanti. Ayaṃ imesaṃ bahū patte karonto na sakkoti aññaṃ vikkāyikaṃ bhaṇḍaṃ kātuṃ. Attanāpi na yāpeti. Puttadārāpissa kilamantī"ti.

5. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū appamattakenapi [PTS Page 246] [\q 246/] bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpethā"ti? "Saccaṃ bhagavā". Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā appamattakenapi bhinnena appamattakenapi khaṇḍena vilikhitamattenapi bahū patte viññāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

1. ’Añña’ iti ca 2. ’Te’ iti ca machasaṃ nadissate.

[BJT Page 600] [\x 600/]

"Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajitabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto so tassa bhikkhuno padātabbo ’ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’ti. Ayaṃ tattha sāmīcī"ti.

6. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Ūnapañcabandhano nāma patto: abandhano vā ekabandhano vā dvibandhano vā tibandhano vā catubandhaṇo vā. Abandhanokāso nāma patto: yassa dvaṅgulā rāji na hoti. Bandhanokāso nāma patto: yassa dvaṅgulā rāji hoti. Navo nāma patto: viññattiṃ upādāya vuccati.

Cetāpeyyāti viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyo hoti. Saṅghamajjhe nissajitabbo. Sabbeheva adhiṭṭhitapattaṃ gahetvā sannipatitabbaṃ. Na lāmako patto adhiṭṭhātabbo "mahagghaṃ pattaṃ gahessāmī"ti. Sace lāmakaṃ pattaṃ adhiṭṭhāti "mahagghaṃ pattaṃ gahessāmī"ti, āpatti dukkaṭassa.

Evañca pana bhikkhave nissajitabbo: tena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā buḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo: ’ayaṃ me bhante patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. Nissajitvā āpatti desetabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena āpatti paṭiggahetabbā.

Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu pattagāhāpako sammannitabbo. Yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca [PTS Page 247] [\q 247/] jāneyya. Evañca pana bhikkhave sammannitabbo: "paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo. "

"Suṇātu me bhante saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

Suṇātu me bhante saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattagāhāpakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattagāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa, yassa nakkhamati, so bhāseyya.

Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattagāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī evametaṃ dhārayāmī"ti.

[BJT Page 602] [\x 602/]

Tena sammatena bhikkhunā patto gāhetabbo. Thero vattabbo: "gaṇhātu bhante thero patta"nti. Sace thero pattaṃ-1 gaṇhāti, therassa patto dutiyassa gāhetabbo. Na ca tassa anuddayatāya na gahetabbo. Yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassa. Apattakassa na gāhetabbo eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhāpetabbo. Yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto so tassa bhikkhuno padātabbo: "ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo"ti. Tena bhikkhunā so patto na adese nikkhipitabbo, na abhogena bhuñjitabbo, na vissajjetabbo, ’kathāyaṃ patto nasseyya vā vinasseyya vā bhijjeyya vā’ti. Sace adese vā nikkhipati abhogena vā bhuñjati vissajjeti vā, āpatti dukkaṭassa.

Ayaṃ tattha sāmicīti ayaṃ tattha anudhammatā.

7. Abandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Abandhanena pattena ekabandhanaṃ pattaṃ -pedvibandhanaṃ pattaṃ -pe- tibandhanaṃ pattaṃ -pe- catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

8. Ekabandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. Dvibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

10. Tibandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

11. Catubandhanena pattena abandhanaṃ pattaṃ-pe-ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -pe-tibandhanaṃ pattaṃ-pe-catubandhanaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

12. Abandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, pācittiyaṃ. Abandhanena pattena ekabandhanokāsaṃ pattaṃ nissaggiyaṃ. -Pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti. Nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

13. Ekabandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

1. Pattaṃ machasaṃ nadissate.

[BJT Page 604] [\x 604/]

14. Dvibandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

15. Tibandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

16. Catubandhanena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ,

17. [PTS Page 248] [\q 248/] abandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ -pe- ekabandhanaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanaṃ pattaṃ -petibandhanaṃ pattaṃ -pe- catubandhanaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsena pattena -pe- dvibandhanokāsena pattena -pe- tibandhanokāsena pattena -pecatubandhanokāsena pattena abandhanaṃ pattaṃ -pe- ekabandhanaṃ pattaṃ -pecatubandhanaṃ pattaṃ -pe- abandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- ekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pedvibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- tibandhanokāsaṃ pattaṃ -pecatubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

18. Ekabandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

19. Dvibandhanokāsena pattena -pe- tibandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- ekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- tibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

20. Catubandhanokāsena pattena abandhanokāsaṃ pattaṃ -peekabandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- dvibandhanokāsaṃ pattaṃ -petibandhanokāsaṃ pattaṃ -pe- catubandhanokāsaṃ pattaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

21. Anāpatti naṭṭhapattassa, bhinnapattassa, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ. Aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

[BJT Page 606] [\x 606/]

5. 3. 3.

Bhesajjasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā pilindivaccho rājagahe pabbhāraṃ sodhāpeti leṇaṃ kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindivacchaṃ etadavoca: "kiṃ bhante thero kārāpetī"ti. Pabbhāraṃ mahārāja, sodhāpemi leṇaṃ kattukāmo"ti. "Attho bhante ayyassa ārāmikenā"ti. Na kho mahārāja bhagavatā ārāmiko anuññāto"ti. "Tena hi bhante bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā"ti. "Evaṃ mahārājā"ti kho āyasmā pilindivaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. Atha kho āyasmā pilindivaccho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindivacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

2. Atha kho āyasmā pilindivaccho bhagavato santiko dūtaṃ pāhesi: "rājā bhante māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṃ dātukāmo. Kathaṃ nu kho bhante mayā paṭipajjitabba"nti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave ārāmika"nti. Dutiyampi kho rājā māgadho [PTS Page 249] [\q 249/] seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho tenupasaṅkami upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimibisāro āyasmantaṃ pilindivacchaṃ etadavoca: "anuññāto bhante bhagavatā ārāmiko"ti. "Evaṃ mahārājā"ti. "Tena hi bhante ayyassa ārāmikaṃ dammī"ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindivacchassa ārāmikaṃ paṭissuṇitvā vissaritvā cirena satiṃ paṭilabhitvā aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi: "yo mayā bhaṇe, ayyassa ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko"ti. "Na kho dve ayyassa ārāmiko dinno"ti. "Kīva ciraṃ nu kho bhaṇe ito hi taṃ hotī"ti. Atha kho so mahāmatto rattiyo vigaṇetvā-1 rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca: "pañca deva rattisatānī"ti. "Tena hi bhaṇe, ayyassa pañca arāmikasatāni dehī"ti. "Evaṃ devā"ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā āyasmato pilindivacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi. -2 Pāṭiyekko gāmo nivisi. "Ārāmikagāmako"tipi naṃ āhaṃsu "pilindigāmako"tipi naṃ āhaṃsu.

1. Gaṇetvā. Machasaṃ. 2. Adāsī. Syā.

[BJT Page 608] [\x 608/]

3. Tena kho pana samayena āyasmā pilindivaccho tasmiṃ gāmake kulūpago hoti. Atha kho āyasmā pilindivaccho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindigāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṃ gāmake ussavo hoti. Dārakā-1 alaṅkatā mālākitā kīḷanti.

4. Atha kho āyasmā pilindivaccho pilindigāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati: "mālā me detha, alaṅkāraṃ me dethā"ti. Atha kho āyasmā pilindivaccho taṃ ārāmikīniṃ etadavoca: "kissāyaṃ dārikā rodatī"ti. "Kissāyaṃ dārikā rodatī"ti. "Ayaṃ bhante dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati: "mālaṃ me detha alaṅkāraṃ me dethā"ti. "Kuto amhākaṃ duggatānaṃ mālā, kuto alaṅkārā"ti. -2 Atha kho āyasmā pilindivaccho aññataraṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā taṃ ārāmikiniṃ etadavoca: "handimaṃ tiṇaṇḍupakaṃ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā"ti. Atha kho sā ārāmikinī taṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci, sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā [PTS Page 250] [\q 250/] dassanīyā pāsādikā, natthi tādisā raññepi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṃ: "amukassa deva ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, natthi tādisā devassāpi antepure suvaṇṇamālā. Kuto tassa duggatassa, nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā"ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ bandhāpesi.

5. Dutiyampi kho āyasmā pilindivaccho pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindigāmakaṃ piṇḍāya pāvisi. Pilindigāmike sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi: "kahaṃ idaṃ ārāmikakulaṃ gata"nti. "Etissā bhante suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpita"nti.

6. Atha kho āyasmā pilindivaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindivaccho tonupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindivacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rajānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ āyasmā pilindivaccho etadavoca: "kissa mahārāja ārāmikakulaṃ bandhāpita"nti. Tassa bhante ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā dassanīyā pāsādikā, natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā, kuto tassa duggatassa, nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā"ti. Atha kho āyasmā pilindivaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṃ suvaṇṇanti adhimucci, so ahosi sabbasovaṇṇamayo. "Idaṃ pana te mahārāja tāvabahuṃ suvaṇṇaṃ kuto"ti. "Aññātaṃ bhante, ayyasseva so iddhānubhāvo"ti taṃ ārāmikakulaṃ muñcāpesi.

1. Dārikā. Machasaṃ. 2. Alaṅkāroti. Machasaṃ.

[BJT Page 610] [\x 610/]

7. Manussā ayyena kira pilindivacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammā-1 iddhipāṭihāriyaṃ dassitanti attamanā abhippasannā āyasmato pilindivacchassa pañcabhesajjāni abhihariṃsu. Seyyathīdaṃ: "sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ" pakatiyāpi ca āyasmā pilindivaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ, laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhulikā, laddhaṃ laddhaṃ koḷambepi ghaṭepi puretvā paṭisāmeti. Parissāvanānipi thavikāyopi pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti. Undurehipi vihārā [PTS Page 251] [\q 251/] okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā, seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro"ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī"ti.

8. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentī"ti? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā evarūpāya bāhullāya cetessanti" netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni seyyathīdaṃ: sappī navatītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sanatidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti".

9. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjānīti-

Sappi nāma: gosappi vā ajikāsappi vā mahisasappi vā-2 yesaṃ maṃsaṃ kappati tesaṃ sappi.

Navanītaṃ nāma: tesaṃ yeva navanītaṃ.

Telaṃ nāma: tilatelaṃ sāsapatelaṃ madhukatelaṃ eraṇḍakatelaṃ vasātelaṃ.

Madhu nāma: makkhikā madhu.

Phāṇitaṃ nāma: ucchumbhā nibbattaṃ.

Tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni sattāhaparamatā paribhuñjitabbāni.

Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ hotīti aṭṭhame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti - dadeyyanti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

1. Dhammaṃ. Machasaṃ. 2. Mahiṃsasappi. Machasaṃ.

[BJT Page 612] [\x 612/]

10. Sattāhātikkante atikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sattāhātikkante vematiko, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Sattāhātikkante anatikkantasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

11. Avissajjite vissajjitasaññī, anaṭṭhe naṭṭhasaññī, -1 avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, [PTS Page 252] [\q 252/] adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ:

12. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā na kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ. Na ajjhoharitabbaṃ, padīpe vā kālavaṇṇe vā upanetabbaṃ. Aññena bhikkhunā kāyikena paribhogena paribhuñjitabbaṃ, na ajjhoharitabbaṃ.

13. Sattāhānatikkante atikkantasaññī, āpatti dukkaṭassa. Sattāhānatikkante vematiko, āpatti dukkaṭassa sattāhānatikkante anatikkantasaññī, anāpatti.

14. Anāpatti antosattāhaṃ adhiṭṭhāti, vissajjeti, nassati, vinassati, ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, anūpasampannassa vattena, vattena, muttena, anapekkho datvā paṭilabhitvā paribhuñjati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Bhesajjasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 4.

Vassikasāṭika sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavatā bhikkhūnaṃ vassikasāṭikā anuññātā hoti. Chabbaggiyā bhikkhū "bhagavatā vassikasāṭikā anuññātā"ti paṭigacceva-2. Vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesanti, paṭigacceva katvā nivāsenti. Jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpenti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissanti, paṭigacceva katvā nivāsessanti, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ "saccaṃ kira tumhe bhikkhave paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesatha, paṭigacceva katvā nivāsetha, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpethā"ti? "Saccaṃ bhagavā. ’ Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā paṭigacceva vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesissatha, paṭigacceva katvā nivāsessatha, jiṇṇāya vassikasāṭikāya naggā kāyaṃ ovassāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca na bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha".

1. Anaṭṭhasaññi. Machasaṃ. 2. Paṭikacceva machasaṃ.

[BJT Page 614] [\x 614/]

"Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ. Addhamāso seso gimhānanti katvā [PTS Page 253] [\q 253/] nivāsetabbaṃ. Orena ce māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orenaddhamāso seso gimhānanti katvā nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiya"nti.

2. Māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbanti ye manussā pubbepi vassikasāṭikacīvaraṃ denti. Te upasaṅkamitvā evamassu vacanīyā: "kālo vassikasāṭikāya, samayo vassikasāṭikāya, "aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṃ dentī"ti. Na vattabbā: "detha me vassikasāṭikacīvaraṃ, āharatha me vassikasāṭikacīvaraṃ, parivattetha me vassikasāṭikacīvaraṃ, cetāpetha me vassikasāṭikacīvaranti. "

Addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabbanti addhamāse sese gimhāne katvā nivāsetabbaṃ.

Orena ce māso seso gimhānanti atirekamāse sese gimhāne vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Orenaddhamāso seso gimhānanti atirekaddhamāse sese gimhāne katvā nivāseti, nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "i daṃ me bhante vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ, atirekaddhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ-1 nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti -dadeyyāti- dadeyyunti - āyasmato dammi"ti.

3. Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī, vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekamāse sese gimhāne vematiko vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekamāse sese gimhāne ūnakasaññī, vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

4. Atirekamāse sese gimhāne atirekasaññī katvā nivāseti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekaddhamāse sese gimhāne vematiko katvā nivāseti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekaddhamāse sese gimhāne ūnakasaññī, katvā nivāseti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Satiyā vassikasāṭikāya naggo kāyaṃ ovassāpeti, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakamāse sese gimhāne ūnakasaññī, anāpatti.

6. Ūnakaddhamāse sese gimhāne atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese gimhāne [PTS Page 254] [\q 254/] vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakaddhamāse sese gimhāne ūnakasaññī. Anāpatti.

1. Nivāsatthaṃ. Katthavi.

[BJT Page 616] [\x 616/]

7. Anāpatti māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati, addhamāso seso gimhānanti katvā nivāseti, ūnakamāso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesati. Ūnakaddhamāso seso gimhānanti katvā nivāseti, pariyiṭṭhāya vassikasāṭikāya vassaṃ ukkaḍḍhīyati, nivatthāya vassikasāṭikāya vassaṃ ukkaḍḍhīyati, dhovitvā nikkhapitabbaṃ. Samayena nivāsetabbaṃ. Acchinnacīvarassa, naṭṭhacīvarassa, āpadāsu, ummattakassa, ādikammikassāti.

Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 5.

Cīvaraacchindana sikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto bhātuno saddhivihārikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: "ehāvuso janapadacārikaṃ pakkamissāmā"ti. "Nāhaṃ bhante gamissāmi, dubbalacīvaromhi"ti. "Ehāvuso ahante cīvaraṃ dassāmī"ti tassa cīvaraṃ adāsi. Assosi kho so bhikkhu: "bhagavā kira janapadacārikaṃ pakkamissatī"ti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi: - "nadānāhaṃ-1 āyasmatā upanandena sakyaputtena saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmi, bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmī"ti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto taṃ bhikkhuṃ etadavoca; "ehidāni āvuso janapadacārikaṃ pakkamissāmā"ti. "Nāhaṃ bhante tayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmi, bhagavatā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissāmī"ti. "Yampi tyāhaṃ āvuso cīvaraṃ adāsiṃ mayā saddhiṃ janapadacārikaṃ pakkamissatī"ti kupito anattamano acchindi.

2. Atha kho so bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindissatī"ti? Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindī"ti. "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tvaṃ moghapurisa [PTS Page 255] [\q 255/] bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

1. Nāhaṃ, katthami.

[BJT Page 618] [\x 618/]

"Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā nissaggiyaṃ pācittiyanti".

3. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Bhikkhussāti aññassa bhikkhussa.

Sāmanti sayaṃ datvā

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchīmaṃ.

Kupito anattamanoti anabhiraddho āhatacitto khilajāto.

Acchindeyyāti sayaṃ acchindati, nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ.

Acchindāpeyyāti aññaṃ āṇāpeti, āpatti dukkaṭassa. Sakiṃ āṇatto bahukampi acchindati, nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ. "Idaṃ me bhante cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti - dadeyyāti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

4. Upasampanne upasampannasaññī cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Upasampanne vematiko -pe- upasampanne anupasampannasaññī cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Aññaṃ parikkhāraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannassa cīvaraṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ datvā kupito anattamano acchindati vā acchindāpeti vā, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne upasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anupasampanne vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anupasampannasaññī, āpatti dukkaṭassa.

6. Anāpatti so vā deti, tassa vā vissasanto gaṇhāti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Cīvaraacchindana sikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

1. Nissaggiyaṃ hoti, syā.

[BJT Page 620] [\x 620/]

5. 3. 6.

[PTS Page 256] [\q 256/] suttaviññattisikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū cīvarakārasamaye bahuṃ suttaṃ viññāpesuṃ. Katepi cīvare bahusuttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. Atha kho chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: "handa maṃ āvuso aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpemā"tī. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ. Vītepi cīvare bahusuttaṃ-1 avasiṭṭhaṃ hoti. Dutiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ. Vītepi cīvare bahusuttaṃ avasiṭṭhaṃ hoti. Tatiyampi kho chabbaggiyā bhikkhū aññampi suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpesuṃ. Manussā ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma samaṇā sakyaputtiyā sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantī"ti.

2. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khīyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: - "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ: "saccaṃ kira tumhe bhikkhave sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpethāti "saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: ’kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti".

3. Yo panāti yo yādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Sāmanti sayaṃ viññāpetvā.

Suttaṃ nāma: cha suttāni: khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅgaṃ.

Tantavāyehīti pesakārehi vāyāpeti, payoge payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. [PTS Page 257] [\q 257/] evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā nattavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. - Dadeyyāti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

1. Bahuṃsuttaṃ ma. Cha. Sa.

[BJT Page 622] [\x 622/]

4. Vāyāpite vāyāpitasaññi, nisassaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vāyāpite vematiko, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Vāyāpite avāyāpitasaññī, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

5. Avāyāpite vāyāpitasaññi, āpatti dukkaṭassa. Avāyāpite vematiko, āpatti dukkaṭassa. Avāyāpite avāyāpitasaññi, anāpatti.

6. Anāpatti cīvaraṃ sibbetuṃ, āyoge, kāyabandhane, aṃsavaṭṭake, -1. Pattatthavikāya, parissāvane, ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakassa, ādikammikassāti.

Suttaviññattisikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 7.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto pajāpatiṃ etadavoca: "suttaṃ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi. Cīvaraṃ vāyāpetvā nikkhipa. Āgato ayaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Assosi kho aññataro piṇḍacāriko bhikkhu tassa purisassa imaṃ vācaṃ bhāsamānassa. Atha kho so bhikkhū yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā, āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ etadavoca: "mahāpuññosi tvaṃ āvuso upananda, amukasmiṃ okāse aññataro puriso pavāsaṃ gacchanto pajāpatiṃ etadavoca: "suttaṃ dhārayitvā amukassa tantavāyassa dehi. Cīvaraṃ vāyāpetvā nikkhipa. Āgato ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. "Atthāvuso maṃ so upaṭṭhāko"ti. Sopi kho tantavāyo āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhāko hoti.

2. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena so tantavāyo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā tantavāyaṃ etadavoca: "idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karohi, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karohī"ti. "Ete kho me bhante suttaṃ dhārayitvā adaṃsu iminā suttena cīvaraṃ vināhīti. Na bhante sakkā āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā kātuṃ, [PTS Page 258] [\q 258/] sakkā ca kho bhante suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca kātunti. " "Iṅgha tvaṃ āvuso āyatañca karohi vitthatañca appitañca, na te-2 suttena paṭibaddhaṃ bhavissatī"ti.

1. Aṃsabaddhake. Machasaṃ. 2. Na tena suttena. Ma. Cha. Saṃ.

[BJT Page 624] [\x 624/]

3. Atha kho so tantavāyo yathābhūtaṃ suttaṃ tante upanetvā yena sā itthī tenupasaṅkami, upasaṅkamitavā taṃ itthiṃ etadavoca: "suttena ayye attho"ti. "Nanu tvaṃ ayyo mayā vutto: iminā suttena cīvaraṃ vināhī"ti. "Saccāhaṃ ayye tayā vutto: iminā suttena cīvaraṃ vināhī"ti, apica maṃ ayyo upanando evamāha: "iṅgha tvaṃ āvuso āyatañca karohi vitthatañca appitañca, na te suttena paṭibaddhaṃ bhavissatīti. " Atha kho sā itthi yattakaṃ yeva suttaṃ paṭhamaṃ adāsi, tattakaṃ pacchā adāsi.

4. Assosi kho āyasmā upanando sakyaputto: "so kira puriso pavāsato āgatoti. " Atha kho āyasmā upanando sakyaputto yena tassa purisassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho so puriso yenāyasmā upanando sakyaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ upanandaṃ sakyaputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso pajāpatiṃ etadavoca: "taṃ vāyāpitaṃ-1. Cīcaranti?" "Āmayya vāyāpitaṃ taṃ cīcaranti". "Āhara ayyaṃ upanandaṃ cīvarena acchādessāmī"ti. Atha kho sā itthī taṃ cīvaraṃ nīharitvā sāmikassa datvā etamatthaṃ ārocesi. Atha kho so puriso āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvaraṃ datvā ujjhāyati khīyati vipāceti: "mahicchā ime samaṇā sakyaputtiyā asantuṭṭhā, nayime sukarā cīvarena acchādetuṃ. Kathaṃ hi nāma ayyo upanando mayā pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti.

5. Assosuṃ kho bhikkhū tassa purisassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma āyasmā upanando sakyaputto pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjissatī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tvaṃ upananda pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajji"ti? "Saccaṃ bhagavā. " "¥ātako te upananda aññātako"ti? "Aññātako bhagavā"ti. "Aññātako moghapurisa aññātakassa na jānāti patirūpaṃ vā appatirūpaṃ vā santaṃ vā asantaṃ vā. Tattha nāma tvaṃ moghapurisa pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa [PTS Page 259] [\q 259/] tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikippaṃ āpajjissasi. Netaṃ moghapurisa appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha:

"Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya: ’idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha citthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha, appevanāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’ti, evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

1. Cītaṃ. Katthaci.

[BJT Page 626] [\x 626/]

6. Bhikkhuṃ paneva uddissāti bhikkhussatthāya bhikkhuṃ ārammaṇaṃ karitvā bhikkhuṃ acchādetukāmo.

Aññātako nāma: mātito vā pitito vā yāva sattamā pitāmahayugā asambaddho.

Gahapati nāma: yo koci agāraṃ ajjhāvasati.

Gahapatānī nāma: yā kāci agāraṃ ajjhāvasati.

Tattavāyehīti pesakārehi.

Cīvaraṃ nāma: channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanūpagapacchimaṃ.

Vāyāpeyyāti vināpeti.

Tatra ce so bhikkhūti yaṃ bhikkhuṃ uddissa cīvaraṃ viyyati so bhikkhu.

Pubbe appavāritoti pubbe avutto hoti. "Kīdisena te bhante cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ vāyāpemī"ti.

Tantavāye upasaṅkamitvāti gharaṃ gantvā yattha katthaci upasaṅkamitvā

Cīvare vikappaṃ āpajjeyyāti "idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati. Āyatañca karotha, vitthatañca appitañca sucītañca suppavāyitañca suvilekhitañca sucitacchitañca karotha. "

Appevanāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmāti evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampīti. Piṇḍapāto nāma: yāgupi bhattampi khādanīyampi [PTS Page 260] [\q 260/] cuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi antamaso dhammampi bhaṇati.

7. Tassa vacanena āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karoti, payoge dukkaṭaṃ. Paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pedadeyyāti -pe- dadeyyunti -pe- āyasmato dammi"ti.

[BJT Page 628] [\x 628/]

8. Aññātake aññātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññātake vematiko -pe- aññātake ñātakasaññī pubbe appavārito gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjati, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

9. ¥ātake aññātakasaññī, āpatti dukkaṭassa. ¥ātake vematiko āpatti dukkaṭassa. ¥ātake ñātakasaññi, anāpatti.

10. Anāpatti ñātakānaṃ, pavāritānaṃ, aññassatthāya, attano dhanena mahagghaṃ vāyāpetukāmassa appagghaṃ vāyāpeti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 8.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro mahāmatto pavāsaṃ gacchanto bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi: "āgacchantu bhadantā, vassāvāsikaṃ dassāmī"ti. Bhikkhū vassaṃ vutthānaṃ bhagavatā vassāvāsikaṃ anuññāta"nti kukkuccāyantā nāgamaṃsu. Atha kho so mahāmatto ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhadantā mayā dūte pahite nāgacchissanti" "ahaṃ hi senāya gacchāmi, dujjānaṃ jīvitaṃ, dujjānaṃ maraṇa"nti. Assosuṃ kho bhikkhū tassa mahāmattassa ujjhāyantassa khīyantassa vipācentassa. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitu"nti.

2. Tena kho pana samayena bhikkhū "bhagavato anuññātaṃ accekacīvaraṃ paṭiggahetvā nikkhipitunti. " [PTS Page 261] [\q 261/] accekacīvarāni paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmenti. Tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhanti. Addasā-1 kho āyasmā ānando senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto tāni cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhante, disvā bhikkhū etadavoca: "kassimāni āvuso cīvarāni cīvaravaṃse bhaṇḍikābaddhāni tiṭṭhantī"ti? "Amhākaṃ āvuso accekacīvarānī’ti. "Kīva ciraṃ panāvuso imāni cīvarāni nikkhittānī"ti. Atha kho te bhikkhū āyasmato ānandassa yathānikkhittaṃ ārocesuṃ. Āyasmā ānando ujjhāyati khīyati vipāceti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessantī"ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi.

1. Addasa. Machasaṃ

[BJT Page 630] [\x 630/]

3. Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmentī"ti. ? "Saccaṃ bhagavā. " Vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā accekacīvaraṃ paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmessanti". Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

"Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttariṃ nikkhipeyya. Nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. Dasāhānāgatanti dasāhānāgatāya pāvāraṇāya.

Kattikatemāsikapuṇṇamanti pavāraṇā kattikā vuccati.

Accekacīvaraṃ nāma: senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti. Gabbhinī vā hoti, assaddhassa vā saddhā uppannā hoti, appasannassa vā pasādo uppanno hoti. So ce bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pahiṇeyya: "āgacchantu bhadantā, vassāvāsikaṃ dassāmīti" etaṃ accekacīvaraṃ nāma.

Accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbanti saññānaṃ katvā nikkhipitabbaṃ, accekacīvaranti.

Cīvarakālasamayo nāma: anatthate kaṭhine vassānassa pacchimo māso, anatthate kaṭhine pañcamāsā.

[PTS Page 262] [\q 262/] tato ce uttariṃ nikkhipeyyāti anatthate kaṭhine vassānassa pacchimaṃ divasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ-1 pācittiyaṃ. Atthate kaṭhine kaṭhinuddhāradivasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitibbaṃ: "idaṃ me bhante accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti -peāyasmato dammī"ti.

5. Accekacīvare accekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Accekacīvare vematiko cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Accekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññī -pe- avikappite vikappitasaññī, avissajjite vissajjitasaññī, anaṭṭhe naṭṭhasaññī, avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññī, adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī, cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

1. Nissaggiyaṃ hoti. Syā.

[BJT Page 632] [\x 632/]

6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare accekacīvarasaññī, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare vematiko, āpatti dukkaṭassa. Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti antosamayaṃ-1. Adhiṭṭheti vikappeti vissajjeti nassati vinassati ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, ummattakassa, ādikammikassāti.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ.

5. 3. 9.

Sāsaṅkasikkhāpadaṃ

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhū vutthavassā-2 āraññakesu senāsanesu viharanti. Kattikacorakā "bhikkhū laddhalābhāti" paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi: "anujānāmi bhikkhave āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitu"nti.

2. Tena kho pana samayena bhikkhū bhagavatā anuññātaṃ āraññakesu senāsanesu viharantena tiṇṇaṃ cīvarānaṃ [PTS Page 263] [\q 263/] aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitunti" te tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasanti. Tāni cīvarāni nassantipi ḍayhantipi vinassantipi undūrehipi khajjanti. Bhikkhū duccolā honti lūkhacīvarā. Bhikkhū evamāhaṃsu: "kissa tumhe āvuso duccolā lūkhacīvarā"ti. Atha kho te bhikkhū bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasissantī"ti.

3. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira bhikkhave bhikkhū tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasantī"ti? "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma te bhikkhave moghapurisā tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaṃ vippavasissanti. Netaṃ bhikkhave appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha: "

1. Antosamaye. Ma. Cha. Sa. 2. Vuṭṭhavassā machasaṃ.

[BJT Page 634] [\x 634/]

"Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya. Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttariṃ vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyanti. "

4. Upavassaṃ kho panāti vutthavassānaṃ

Kattikapuṇṇamanti kattikacātumāsinī vuccati.

Yāni kho pana tāni araññakāni senāsanānīti āraññakaṃ nāma senāsanaṃ pañcadhanusatikaṃ pacchimaṃ.

Sāsaṅkaṃ nāma: ārāme ārāmūpacāre corānaṃ niviṭṭhokāso dissati. Bhuttokāso dissati. Ṭhitokāso dissati. Nisinnokāso dissati. Nipannokāso dissati.

Sappaṭibhayaṃ nāma: ārāme ārāmūpacāre corehi manussā hatā dissanti. Viluttā dissanti. Ākoṭitā dissanti.

Tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharantoti evarūpesu bhikkhū senāsanesu viharanto.

[PTS Page 264] [\q 264/] ākaṅkhamānoti icchamāno.

Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaranti saṅghāṭiṃ vā uttarāsaṅghaṃ vā antaravāsakaṃ vā.

Antaraghare nikkhīpeyyāti samantā gocaragāme nikkhipeyya

Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāyāti siyā paccayo siyā karaṇīyaṃ.

Chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti chārāttaparamatā vippavasitabbaṃ.

Aññatra bhikkhusammutiyāti ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.

Tato ce uttariṃ vippavaseyyāti sattame aruṇuggamane nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggīyaṃ. Imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti - dadeyyāti - dadeyyunti - āyasmato dammī"ti.

[BJT Page 636] [\x 636/]

5. Atirekachāratte atirekasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggīyaṃ pācittiyaṃ. Atirekachāratte vematiko vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atirekachāratte ūnakasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Apaccuddhaṭe paccuddhaṭasaññi -pe- avissajjite vissajjitasaññi, anaṭṭhe naṭṭhasaññī, avinaṭṭhe vinaṭṭhasaññi, adaḍḍhe daḍḍhasaññī, avilutte viluttasaññī vippavasati aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

6. Nissaggiyaṃ cīvaraṃ anissajitvā paribhuñjati, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte atirekasaññī, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte vematiko, āpatti dukkaṭassa. Ūnakachāratte ūnakasaññī, anāpatti.

7. Anāpatti chārattaṃ vippavasati, ūnakachārattaṃ vippavasati, chārattaṃ vippavasitvā puna gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamati, antochārattaṃ paccuddharati, vissajjeti nassati vinassati ḍayhati, acchinditvā gaṇhanti, vissāsaṃ gaṇhanti, bhikkhusammutiyā, ummattakassa, ādikammikassāti.

Sāsaṅkasikkhāpadaṃ [PTS Page 265] [\q 265/] niṭṭhitaṃ.

5. 3. 10.

Pariṇatasikkhāpadaṃ.

1. Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ aññatarassa pūgassa saṅghassa sacīvarabhattaṃ paṭiyattaṃ hoti: "bhojetvā cīvarena acchādessāmā"ti. Atha kho chabbaggiyā bhikkhū yena so pūgo tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā taṃ pūgaṃ etadavocuṃ: "dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānī"ti. "Na mayaṃ bhante dassāma amhākaṃ saṅghassa anuvassaṃ sacīvarabhikkhā paññattā"ti, "bahū āvuso saṅghassa dāyakā, bahū saṅghassa bhaddā-1. Mayaṃ tumhe nissāya tumhe sampassantā idha viharāma. Tumhe ce amhākaṃ na dassatha atha ko carahi amhākaṃ dassati? "Dethāvuso amhākaṃ imāni cīvarānī"ti. Atha kho so pūgo chabbaggiyehi bhikkhūhi nippiḷiyamāno yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ datvā saṅghaṃ bhattena parivisi. Ye te bhikkhū jānanti saṅghassa sacīvarabhattaṃ paṭiyattaṃ, na ca jānanti. Chabbaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ dinnanti, te evamāhaṃsu:

[BJT Page 638] [\x 638/]

2. "Onojethāvuso saṅghassa cīvara"nti. "Natthi bhante yathāpaṭiyattaṃ cīvaraṃ ayyā chabbaggiyā attano pariṇāmesu"nti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khīyanti vipācenti: "kathaṃ hi nāma chabbaggiyā bhikkhū jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmessantī"ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. "Saccaṃ kira tumhe bhikkhave jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmethā"ti? "Saccaṃ bhagavā" vigarahi buddho bhagavā: "kathaṃ hi nāma tumhe moghapurisā jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmessatha. Netaṃ moghapurisā appasannānaṃ vā pasādāya -pe- evañca pana bhikkhave imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha. "

"Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyanti.

3. Yo panāti yo sādiso -pe-

Bhikkhūti -pe- ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.

Jānanti nāma: sāmaṃ vā jānāti aññe vā tassa ārocenti, so vā āroceti.

[PTS Page 266] [\q 266/] saṅghikaṃ nāma: saṅghassa dinnaṃ hoti pariccattaṃ.

Lābho nāma: cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, antamaso vuṇṇapiṇḍopi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi.

Pariṇataṃ nāma: dassāma karissāmāti vācā bhinnā hoti.

4. Attano pariṇāmeti. Payoge dukkaṭaṃ, parilābhena nissaggiyaṃ hoti. Nissajitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā. Evañca pana bhikkhave nissajitabbaṃ: "idaṃ me bhante jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajāmī"ti. -Pe- dadeyyāti -pe- dadeyyunti, -pe- āyasmato dammī"ti.

5. Pariṇate pariṇatasaññī attano pariṇāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Pariṇate vematiko attano pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Puggalassa pariṇataṃ aññassa puggalassa vā saṅghassa vā gaṇassa vā cetiyassa vā pariṇāmeti, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate pariṇatasaññī, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate vematiko, āpatti dukkaṭassa. Apariṇate apariṇatasaññi anāpatti.

[BJT Page 640] [\x 640/]

6. Anāpatti kattha demāti pucchiyamāno yattha tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyya paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati tattha dethāti bhaṇati, ummattakassa, ādikammikassāti.

Pariṇatasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ

Pattavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ:

Dve ca pattāni bhesajjaṃ vassikādānapañcamaṃ,

Sāmaṃ vāyāpanacceko sāsaṅkaṃ saṅghikena cāti.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsanissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi: kaccittha parisuddhā? Dutiyampi pucchāmi: kaccittha parisuddhā? Tatiyampi pucchāmi: kaccittha parisuddhā? Parisuddhetthāyasmanto tasmā tuṇahī. Evametaṃ dhārayāmīti.

(Atirekekarattañca akālaporāṇadhovanaṃ,

Paṭiggahañca tañceva viññatti ca tatuttari,

Dve appavāritā ceva tikkhattuṃ codanāya cāti.

Missakaṃ suddhakañceva tulañca anuvassakaṃ,

Purāṇasanthatañceva lomānaṃ haraṇena ca,

Dhovanaṃ rupiyañceva dve ca nānappakārakāti.

Atirekañca pattañca ūnena bandhanena ca,

Bhesajjaṃ sāṭakañceva kupitena acchindanaṃ,

Dve tantavāyā ceva accekacīvarena ca,

Chārattaṃ vippavāsena attano pariṇāmanāti. )

Tiṃsakaṃ niṭṭhitaṃ,

Pārājikapāḷi niṭṭhitā.

Imā atirekagāthāyo sīhala potthakesu yeva dissante.