[PTS Vol S - 5] [\z S /] [\f V /]
[PTS Page 171] [\q 171/]
[BJT Vol S 5-1] [\z S /] [\w Va /]
[BJT Page 306] [\x 306/]

Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Pañcamo bhāgo
Mahāvaggo
3. Satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ
3. Sīlaṭṭhitavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

3. 3. 1

Sīlasuttaṃ

1199. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharati kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi sammodaṇīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo.

Āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "yānimāni āvuso ānanda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā"ti. Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako kho te āvuso bhadda, ummaggo, 1 bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā, "evaṃ hi tvaṃ āvuso bhadda, pucchasi: yānimāni āvuso ānanda kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā imāni kusalāni sīlāni kimatthiyāni vuttāni bhagavatā"ti. Evamāvusoti.

Yānimāni, āvuso bhadda, kusalāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vuttāni bhagavatā. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. [PTS Page 172] [\q 172/] yānimāni āvuso bhadda, kusalāni sīlāni vuttāni bhagavatā, imāni kusalāni sīlāni yāvadeva imesaṃ catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya vuttāni bhagavatāti.

3. 3. 2

Ṭhitisuttaṃ

1200. Kukkuṭārāme:

Ko nu kho āvuso ānanda, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Kopanāvuso ānanda, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti? Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako

--------------------------

1. Ummaṅgo - machasaṃ.

[BJT Page 308] [\x 308/]

Kho te āvuso bhadda, ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇīparipucchā, evaṃ hi tvaṃ āvuso bhadda, pucchasi: "ko nu kho āvuso ānanda hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti, ko panāvuso ānanda, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī"ti. Evamāvusoti.

Catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catukkañca āvuso satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotīti.

Parihānasuttaṃ

[PTS Page 173] [\q 173/]

1201.Kukkuṭārāme:

Ko nu kho āvuso ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaparihānaṃ hoti, ko panāvuso1 ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaaparihānaṃ hotīti? Sādhu sādhu āvuso bhadda, bhaddako kho te āvuso bhadda, ummaggo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā evaṃ hi tvaṃ āvuso bhadda, pucchasi: "ko nu kho āvuso ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaparihānaṃ hoti, ko panāvuso ānanda, hetu ko paccayo yena saddhammaaparihānaṃ hotīti. Evamāvusoti.

Catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṃ hoti, catunnañca kho āvuso satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṃ hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā saddhammaparihānaṃ hoti. Imesañca kho āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā saddhammaaparihānaṃ hotīti.

--------------------------

1. Ko nu kho āvuso - machasaṃ, syā.

[BJT Page 310] [\x 310/]

3. 3. 4

Suddhakasuttaṃ

1202. Sāvatthiyaṃ:

Cattāro me bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro: idha bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. [PTS Page 174] [\q 174/] vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ime kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānāti.

3. 3. 5

Brāhmaṇasuttaṃ

1203. Sāvatthiyaṃ:

Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: "ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti, ko pana bho gotama, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī"ti.

Catunnaṃ kho brāhmaṇa satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Catunnañca kho brāhmaṇā, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: "idha brāhmaṇa, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho brāhmaṇa, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ abhāvitattā abahulīkatattā tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti. Imesañca kho brāhmaṇa catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ hāvitattā bahulikatattā tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī"ti. Evaṃ vutte so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya’ andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, ’cakkhumanto rūpāni dakkhintī’ ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata"nti.

[BJT Page 312] [\x 312/]

3. 3. 6

Padesasuttaṃ

1204. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahā moggallāno āyasmā ca anuruddho sākete viharanti, kaṇṭakīvane1. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ [PTS Page 175] [\q 175/] kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: "sekho sekhoti2 āvuso anuruddha, vuccati, kittāvatā nu āvuso sekho hotī"ti.

Catunnaṃ kho āvuso satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ padesaṃ bhāvitattā sekho hotīti.

3. 3. 7

Samattasuttaṃ

1205. Kaṇṭakīvane:

Asekho asekhoti āvuso anuruddha vuccati, kittāvatā nu kho āvuso, asekho hotīti: catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hoti. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ samattaṃ bhāvitattā asekho hotīti.

--------------------------

1. Kaṇḍakīvane - machasaṃ.

2. Sekkho sekkhoti - syā.

[BJT Page 314] [\x 314/]

3. 3. 8

Lokasuttaṃ

1206. Kaṇṭakīvane:

Katamesaṃ āyasmā anuruddho1 dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ pattoti? [PTS Page 176] [\q 176/] "catunnaṃ kho āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Katamesaṃ catunnaṃ: idhāhaṃ āvuso,

Kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Imesaṃ kho āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca kho panāhaṃ āvuso catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmī"ti.

3. 3. 9

Sirivaḍḍhasuttaṃ

1207. Ekaṃ samayaṃ āyasmā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sirivaḍḍho gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sirivaḍḍho gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "ehi tvaṃ ambho purisa, yenāsmato ānando tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda, sirivaḍḍho bhante ānandassa pāde sirasā vandatī"ti. Evañca vadehi:2 sādhu kira bhante, āyasmā ānando yena ca sirivaḍḍhassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā"ti.

--------------------------

1. Āvuso anuruddha - machasaṃ.

2. Vadesi - sīmu, sī 2, vadehi - sī1.

[BJT Page 316] [\x 316/]

"Evaṃ bhante"ti kho so puriso sirivaḍḍhassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "sirivaḍḍho bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: "sādhu kira bhante, āyasmā ānando yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu, anukampaṃ upādāyā"ti. [PTS Page 177] [\q 177/] adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sirivaḍḍhassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando sirivaḍḍhaṃ gahapatiṃ etadavoca: kacci te gahapati khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti? Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ:

"Kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti " evaṃ hi te gahapati sikkhitabbanti.

Ye’me bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā, saṃvijjanti te dhammā1 mayi. Ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahaṃ bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yānicimāni bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmīti. Lābhā te gahapati, suladdhaṃ te gahapati, anāgāmiphalaṃ tayā gahapati, byākatantī.

--------------------------

1. Saṃvijjante ratanadhammo mayi - sīmu, sī 1, 2.

[BJT Page 318] [\x 318/]

3. 3. 10

[PTS Page 178] [\q 178/]

Mānadinnasuttaṃ

1208. Ekaṃ samayaṃ āyasmā rājagahe viharati vephavane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena mānadinno gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho mānadinno gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: "ehi tvaṃ ambho purisa, yenāsmā ānando tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vanda, mānadinno bhante ānandassa pāde sirasā vandatī"ti. Evañca vadehi: sādhu kira bhante, āyasmā ānando yena ca mānadinnassa gahapatino nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā"ti.

"Evaṃ bhante"ti kho so puriso mānadinnassa gahapatissa paṭissutvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: "mānadinno bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti: "sādhu kira bhante, āyasmā ānando yena mānadinnassa gahapatissa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu, anukampaṃ upādāyā"ti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuṇhībhāvena.

Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena mānadinnassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatena āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā ānando mānadinnaṃ gahapatiṃ etadavoca: kacci te gahapati khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamosānaṃ paññāyati no abhikkamoti? Na me bhante khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: "kāye kāyānupassī viharissāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti" evaṃ hi te gahapati sikkhitabbanti.

Ye’me bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā desitā, saṃvijjanti te dhammā mayi. Ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Ahaṃ bhante, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yāni cimāni bhante, bhagavatā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni desitāni, nāhaṃ tesaṃ kiñci attani appahīnaṃ samanupassāmīti. Lābhā te gahapati, suladdhaṃ te gahapati, anāgāmiphalaṃ tayā gahapati, byākatantī.

Sīlaṭṭhitivaggo tatiyo.

Tatraddānaṃ:

Sīlaṃ ṭhiti parihānaṃ suddhakaṃ brāhmaṇena ca

Padesaṃ samattaṃ loko sirivaḍḍho mānadinnoti.