[PTS Vol S - 5] [\z S /] [\f V /]
[PTS Page 263] [\q 263/]
[BJT Vol S 5-2] [\z S /] [\w Vb /]
[BJT Page 018] [\x 18/]

Suttantapiṭake
Saṃyuttanikāyo
Pañcamabhāge-dutiyo kaṇḍo
Mahāvaggo
7. Iddhipādasaṃyuttaṃ
2. Pāsādakampanavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

7. 2. 1

Hetusuttaṃ

3133. Sāvatthiyaṃ:

Pubbeva me bhikkhave, sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: "ko nu kho hetu ko paccayo iddhipādabhāvanāyā" ti? Tassa mayhaṃ bhikkhave, etadahosi: "idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, iti me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atipaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati,

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

[PTS Page 264] [\q 264/]

Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ, yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī, ca viharati.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vimaṃsā na ca atilīnā bhavissati na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati.

Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

[BJT Page 020] [\x 20/]

Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujja nimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse’pi [PTS Page 265] [\q 265/] pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhisakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkanta mānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cāti.

Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti.

Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: "ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi1 jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi [PTS Page 266] [\q 266/] jātiyo jāti satampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ: evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ: evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto so tato cuto idhūpapanno" ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

--------------------------

1. Vīsatimpi-sīmu’ sī 1, 2.

[BJT Page 022] [\x 22/]

Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: "cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samantāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucariteka samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā" ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: "cavamāne uppajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānātī"ti.

Evaṃbhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

7. 2. 2

Mahapphalasuttaṃ

[PTS Page 267] [\q 267/]

3134. Cattāro’me bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca kho bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā

Mahapphalā honti mahānisaṃsā: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: "iti kho me chando na ca atilīno bhavissati, na ca atipaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhitto, bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati:

"Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā",

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

[BJT Page 024] [\x 24/]

Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me viriyaṃ na’ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me cittaṃ na’ ca atilīnaṃ bhavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati: vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti kho me vīmaṃsā na’ ca atilīnā bhavissati. Na ca atipaggahitā bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati:

" Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. "

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā.

Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. "Ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānova gacchati, seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujja nimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhisakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇitā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. [PTS Page 268] [\q 268/] evaṃ bhāvitesu bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

7. 2. 3

Chandasuttaṃ

3135. Chandaṃ ce bhikkhave bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ ayaṃ vuccati chandasamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti padhānasaṅkhārā. Iti ayañca chando ayañca chandasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, chandasamādhipadhānasaṅkhāra samannāgato iddhipādo.

Viriyañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ, labhati cittassekaggataṃ. Ayaṃ vuccati viriyasamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti padhānasaṅkhārā. Iti idañca viriyaṃ ayañca viriyasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā, ayaṃ vuccati bhikkhave, viriyasamādhi padhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo.

[BJT Page 026] [\x 26/]

[PTS Page 269] [\q 269/]

Cittañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ. Labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati citta samādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Upannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti padhānasaṅkhārā, iti idañca cittaṃ ayañca cittasamādhi ime ca padhānasaṅkhārā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo.

Vīmaṃsañce bhikkhave, bhikkhu nissāya labhati samādhiṃ. Labhati cittassekaggataṃ, ayaṃ vuccati vīmaṃsāsamādhi. So anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya paripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime vuccanti padhānasaṅkhārā iti ayañca vīmaṃsāsamādhi ime ca padhānasaṅkhārā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādoti.

7. 2. 4

Moggallānasuttaṃ

3136. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū heṭṭhāmigāramātupāsāde viharanti, uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi: " ete te1 moggallāna sabrahmacārayo2 heṭṭhāmigāramātupāsāde [PTS Page 270] [\q 270/] viharanti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Gaccha moggallāna, te bhikkhu saṃvejehīti3. Evaṃ bhanteti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi4 yathā pādaṅguṭṭhakena migāramātupāsādaṃ saṅkampesi, sampakampesi, sampacālesi. Atha kho te bhikkhū saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho nivātañca vata ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālitoti.

---------------------------

1. Ete kho-machasaṃ, syā.

2. Sabrahamacārino-machasaṃ, syā.

3. Saṃvadehīti-si 1, 2.

4. Abhisaṅkhāresi-syā.

[BJT Page 028] [\x 28/]

Atha kho bhagavā yena te bhikkhu tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhu etadavoca: "kinnu tumhe bhikkhave, saṃviggā lomahaṭṭhajātā ekamantaṃ ṭhitāti? Acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, nivātañca vata, ayañca migāramātupāsādo gambhīranemo sunikhāto acalo asampakampī. Atha ca pana saṅkampito sampakampito sampacālitoti. Tumheva kho bhikkhave, saṃvejetukāmena moggallānena1 bhikkhunā pādaṅguṭṭhena2 migāramātupāsādo saṅkampito sampakampito sampacālito. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, katamesaṃ dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvoti.

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavampaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho: bhagavato sutvā bhikkhū [PTS Page 271] [\q 271/] dhāressantīti. Catunnaṃ kho bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha bhikkhave, moggallāno bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me chando na ca atilīno bhavissati na ca atipaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhitto, bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati:

" Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā",

Iti vivaṭena cetasā pariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchā pure saññī ca viharati.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me cittaṃ na ca atilīnaṃ bavissati. Na ca atipaggahitaṃ bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iti me vimaṃsā na ca atilīnā bhavissati. Na ca atipaggahitā bhavissati. Na ca ajjhattaṃ saṃkhittā bhavissati. Na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati. Pacchā pure saññī ca viharati:

Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu evaṃ mahiddhiko evaṃ mahānubhāvo. Imesaṃ ca pana bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāse’pi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhisakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati parimajjati yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Imesaṃ ca pana bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā moggallāno bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

--------------------------

1. Mahāmoggallānena- sī1, 2.

2. Pādaṅguṭaṭhakena-machasaṃ, syā

[BJT Page 030] [\x 30/]

7. 2. 5

Brāhmaṇasuttaṃ

3137. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando kosambiyaṃ viharati ghositārāme. [PTS Page 272] [\q 272/] atha kho unnābho brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho unnābho brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: kimatthiyaṃ nu kho bho ānanda, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatīti?

Chandappahānatthaṃ kho brāhmaṇa bhagavati brahmacariyaṃ vussatīti. Atthi pana bho ānanda, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyāti? Atthi kho brāhmaṇa, maggo atthi paṭipadā etassa chandassa pahānāyāti. Katamo pana bho ānanda, maggo katamā paṭipadā etassa pahānāyāti? Idha brāhmaṇa bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ayaṃ kho brāhmaṇa maggo ayaṃ paṭipadā etassa chandassa pahānāyāti.

Evaṃ sante bho ānanda santakaṃ hoti no asantakaṃ, chandeneva chandaṃ pajahissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Tenahi brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya tathā naṃ vyākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, ahosi te pubbe chando ārāmaṃ gamissāmīti. Tassa te ārāmagatassa yo tajjo chando so paṭippassaddhoti. Evaṃ bho. Ahosi te pubbe viriyaṃ ārāmaṃ gamissāmīti tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ viriyaṃ taṃ paṭippassaddhanti. [PTS Page 273] [\q 273/] evaṃ bho. Ahosi te pubbe cittaṃ ārāmaṃ gamissāmīti. Tassa te ārāmagatassa yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddhanti. Evaṃ bho. Ahosi te pubbe vīmaṃsā ārāmaṃ gamissāmīti. Tassa te ārāmagatassa yā tajjā vīmaṃsā sā paṭippassaddhāti. Evaṃ bho.

[BJT Page 032] [\x 32/]

Evameva kho brāhmaṇa, yo so bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññāvimutto. Tassa yo pubbe chando ahosi arahattappattiyā arahatte patte1 yo tajjo chando so paṭippassaddho. Yaṃ pubbe viriyaṃ ahosi arahattappattiyā arahatte patte yaṃ tajjaṃ viriyaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ. Yaṃ pubbe cittaṃ ahosi arahattappattiyā, arahatte patte yaṃ tajjaṃ cittaṃ taṃ paṭippassaddhaṃ. Yā pubbe vīmaṃsā ahosi arahattappattiyā arahatte patte yā tajjā vīmaṃsā sā paṭipipassaddhā. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, iti evaṃ sante santakaṃ vā hoti no asantakaṃ cāti? Addhā bho ānanda, evaṃ sante santakaṃ hoti no asantakaṃ. Abhikkantaṃ bho ānanda, abhikkantaṃ bho ānanda, seyyathāpi bho ānanda nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya’ andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, "cakkhumanto rapāni dakkhintī"2ti, evameva bhotā ānandena aneka pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bho ānanda, bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ ānando dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

7. 2. 6

Mahiddhikasutaṃ

3138. Yehi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā bhavissanti mahānubhāvā sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā. Sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Katamesaṃ catunnaṃ: [PTS Page 274] [\q 274/] idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bāvitattā bahulīkatattā. Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā mahiddhikā ahesuṃ mahānubhāvā sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā. Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā mahiddhikā mahānubhāvā sabbe te imesaṃ yeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti.

---------------------------

1. Arahattappatte-machasaṃ.

[BJT Page 034] [\x 34/]

7. 2. 7

Iddhividhasuttaṃ

3139. Ye hi keci bhikkhave, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ, ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṃ āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā agamaṃsu seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ akaṃsu seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā agamaṃsu seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamiṃsu seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasiṃsu1 parimajjiṃsu, yāva brahmalokāpi kāyena vase vattesuṃ, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti: "ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gamissanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karissanti [PTS Page 275] [\q 275/] seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā gamissanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamissanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasissanti parimajjissanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattessanti2 sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvittatā bahulīkatattā.

Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti. Bahudhāpi hutvā eko honti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

Katamesaṃ catunnaṃ: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, ye hi keci bhikkhave atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhosuṃ ekopi hutvā bahudhā ahesuṃ, bahudhāpi hutvā eko ahesuṃ āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā agamaṃsu seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ akaṃsu seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā agamaṃsu seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamiṃsu seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasiṃsu, 1 parimajjiṃsu, yāva brahmalokāpi kāyena vase vattesuṃ, sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

Ye hipi keci bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brahmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhossanti: ekopi hutvā bahudhā bhavissanti, bahudhāpi hutvā eko bhavissanti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gamissanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karissanti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne gamissanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamissanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasissanti parimajjissanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattessanti2 sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā.

Ye hi keci bhikkhave, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti. Ekopi hutvā bahudhā honti. Bahudhāpi hutvā eko honti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamānā gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti, sabbe te imesaññeva catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattāti.

-------------------------

1. Paramasiṃsu-sī1, 2, machasaṃ.

2. Vattissanti-machasaṃ.

[BJT Page 036] [\x 36/]

7. 2. 8

Bhikkhusuttaṃ

3140. Catunnaṃ bhikkhave, iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamesaṃ catunnaṃ? Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Imesaṃ kho bhikkhave, catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ [PTS Page 276] [\q 276/] khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

7. 2. 9

Bhāvanāsuttaṃ

3141. Iddhiñca1 vo bhikkhave, desessāmi iddhipādañca iddhipādabhāvanañca iddhipādabhāvanāgāminiñca paṭipadaṃ. Taṃ suṇātha. Katamā ca bhikkhave, iddhi? Idha bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānova gacchati, seyyathāpi ākāse, paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo, imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati, parimajjati, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. Ayaṃ vuccati bhikkhave iddhi. Katamo ca bhikkhave, iddhipādo, yo bhikkhave, maggo yā paṭipadā iddhipaṭilābhāya2 saṃvattati. Ayaṃ vuccati bhikkhave, iddhipādo. Katamā ca bhikkhave, iddhipādabhāvanā? Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti ayaṃ vuccati bhikkhave, iddhipādabhāvanā. Katamā ca bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati bhikkhave, iddhipādabhāvanāgāminī paṭipadāti.

--------------------------

1. Iddhiṃ-machasaṃ.

2. Iddhilābhāya iddhipaṭilābhāya- machasaṃ, syā.

[BJT Page 038] [\x 38/]

7. 2. 10

Vibhaṅgasuttaṃ

3142. Cattāro me bhikkhave, iddhipādā bhāvitā bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, cattāro iddhipādā kathaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā: idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, iti me chando [PTS Page 277] [\q 277/] na ca atilīno bhavissati, na ca atipaggahito bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhitto bhavissati, na ca bahiddhā vikkhitto bhavissati, pacchāpuresaññī ca viharati: yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure, yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ chandaṃ bhāveti.

Viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: " iti kho me viriyaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchāpuresaññī ca viharati: yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti.

Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: "iti kho me cittaṃ na ca atilīnaṃ bhavissati, na ca atipaggahitaṃ bhavissati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittaṃ bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittaṃ bhavissati, pacchāpuresaññī ca viharati:

" Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā,"

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Vimaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti: "iti me vīmaṃsā na ca atilīnā bhavissati, na ca atipaggahitā bhavisasati, na ca ajjhattaṃ saṅkhittā bhavissati, na ca bahiddhā vikkhittā bhavissati, pacchā pure saññi ca viharati:

"Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure,

Yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho,

Yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā. "

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ vīmaṃsaṃ bhāveti.

Katamo ca bhikkhave, atilīno chando: yo bhikkhave, chando kosajjasahagato kosajjasampayutto, ayaṃ vuccati bhikkhave atilīno chando. Katamo ca bhikkhave, atipaggahito chando: yo hi bhikkhave, chando uddhaccasahagato uddhaccasampayutto, ayaṃ vuccati bhikkhave, atipaggahito chando. Katamo ca bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhitto chando: yo hi bhikkhave, chando thīnamiddhasahagato thīnamiddhasampayutto. Ayaṃ vuccati bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhitto chando. Katamo ca bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando: yo hi bhikkhave, chando bahiddhā pañca kāmaguṇe ārabbha anuvikkhitto anuvisaṭo. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bahiddhā vikkhitto chando.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpure saññī ca viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure: [PTS Page 278] [\q 278/] idha bhikkhave, bhikkhuno pacchā pure saññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya, evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu pacchā pure saññī viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure. "

[BJT Page 040] [\x 40/]

Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccacekkhati: "atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhi aṭṭhimiñjā1 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu "yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati: idha bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā chandasamādhipadhānasaṅkhāra -samanannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā

Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

[PTS Page 279] [\q 279/] katamañca bhikkhave atilīnaṃ viriyaṃ: yaṃ bhikkhave, viriyaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, atilīnaṃ viriyaṃ. Katamañca bhikkhave, atipaggahitaṃ viriyaṃ: yaṃ bhikkhave, viriyaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, atipaggahitaṃ viriyaṃ. Katamañca bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittaṃ viriyaṃ: yaṃ bhikkhave, viriyaṃ thīnamiddhasahagataṃ thīnamiddhasampayuttaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittaṃ viriyaṃ. Katamañca bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ viriyaṃ: yaṃ bhikkhave, viriyaṃ bahiddhā pañcakāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ viriyaṃ kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpure saññi ca viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure: idha bhikkhave, bhikkhuno pacchā pure sañña suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya, evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu pacchā pure saññi viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure. " Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: "atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhi aṭṭhimiñjā1 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu "yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati: idha bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yehi vi pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ viriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā viriyasamādhisaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāyaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ viriyaṃ bhāveti.

-------------------------

1. Aṭṭhimiñjaṃ-machasaṃ, syā.

[BJT Page 042] [\x 42/]

Katamañca bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ: yaṃ bhikkhave, cittaṃ kosajjasahagataṃ kosajjasampayuttaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, atilīnaṃ cittaṃ. Katamañca bhikkhave, atipaggahitaṃ cittaṃ: yaṃ bhikkhave, cittaṃ uddhaccasahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave, atipaggahitaṃ cittaṃ. Katamañca bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittaṃ cittaṃ: yaṃ bhikkhave cittaṃ thīnamiddhasahagataṃ thīnamiddhasampayuttaṃ, idaṃ vuccati bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittaṃ cittaṃ. [PTS Page 280] [\q 280/] katamañca bhikkhave, bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ: yaṃ bhikkhave cittaṃ bahiddhā pañcakāmaguṇe ārabbha anuvikkhittaṃ anuvisaṭaṃ. Idaṃ vuccati bhikkhave bahiddhā vikkhittaṃ cittaṃ kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpure saññī ca viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure: idha bhikkhave, bhikkhuno pacchā pure sañña suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya, evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu pacchā pure saññī viharati: "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure. " Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: "atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu "yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati: idha bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yehi vi pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā cittasamādhisaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati. Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāyaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādhiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Katamā ca bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā: yā bhikkhave, vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, atilīnā vīmaṃsā. Katamā ca bhikkhave, atipaggahitā vīmaṃsā: yā bhikkhave, vīmaṃsā uddhaccasahagatā uddhaccasampayuttā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, atipaggahitā vīmaṃsā. Katamā ca bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittā vīmaṃsā: yā bhikkhave, vīmaṃsā thīnamiddhasahagatā thīnamiddhasampayuttā, ayaṃ vuccati bhikkhave, ajjhattaṃ saṅkhittā vīmaṃsā. Katamā ca bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā: yā bhikkhave, vīmaṃsā bahiddhā pañcakāmaguṇe ārabbha anuvikkhittā anuvisaṭā. Ayaṃ vuccati bhikkhave, bahiddhā vikkhittā vīmaṃsā.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī viharati "yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure: "idha bhikkhave, bhikkhuno pacchāpure saññā suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā suppaṭividdhā paññāya. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu pacchāpuresaññī viharati. "Yathā pure tathā pacchā yathā pacchā tathā pure. "

Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharati: idha bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: "atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhi aṭṭhimiñjā vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā khelo siṅghānikā lasikā muttanti. " Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā adho tathā uddhaṃ yathā uddhaṃ tathā adho viharatīti.

[BJT Page 044] [\x 44/]

Kathañca bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati: idha bhikkhave, bhikkhu yehi ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi divā

Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti so tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi rattiṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Yehi vā pana ākārehi yehi liṅgehi yehi nimittehi rattiṃ vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. So tehi ākārehi tehi liṅgehi tehi nimittehi divā vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu yathā divā tathā rattiṃ yathā rattiṃ tathā divā viharati.

Kathañca bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti: idha bhikkhave, bhikkhuno ālokasaññā suggahitā hoti divāsaññā svādiṭṭhitā. Evaṃ kho bhikkhave, bhikkhu vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti.

Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro iddhipādā evaṃ bahulīkatā mahapphalā honti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti. "Ekopi hutvā bahudhā hoti bahudhāpi hutvā eko hoti. Āvībhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānova gacchati, seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāno gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parāmasati, parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. . " Evaṃ bhāvitesu kho bhikkhave, bhikkhu catusu iddhipādesu evaṃ bahulīkatesu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ [PTS Page 281] [\q 281/] cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatīti.

Pāsādakampanavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:

Hetumahapphalo chando moggallāno ca brāhmaṇo,

Mahiddhiyiddhividhā bhikkhu bhāvanā vibhaṅgehi cāti.