[BJT Page 204]
[PTS Page 113]

Suttantapiṭake
Aṅguttaranikāyo
Dasakanipāto
2. Dutiyo paṇṇāsako
2. Yamakavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

10. 2. 2. 1

Avijjā suttaṃ

(Sāvatthi)

Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya ’ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sambhavī’ti. Evametaṃ bhikkhave vuccati, atha ca pana paññāyati ’idappaccayā avijjā’ti.

Avijjampahaṃ1 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro avijjāya: pañca nīvaraṇā tissa vacanīyaṃ. Pañcapahaṃ2 bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nivaraṇānaṃ: tīṇi duccaritānītissa vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ3 bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni ko cāhāro tiṇṇannaṃ duccaritānaṃ: indriyāsaṃvaro4 tissa vacanīyaṃ. Indriyāsaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro indriyāsaṃvarassa: asatāsampajañjantissa vacanīyaṃ. Asatāsampajañchampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro asatāsampajaññassa: ayoniso manasikārotissa vacanīyaṃ. Ayoniso manasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro ayoniso manasikārassa: assaddhiyantissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro assaddhiyassa: asaddhammasavaṇantissa vacanīyaṃ. Asaddhammasavaṇampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ, ko cāhāro asaddhammasavaṇassa: asappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripuro asaddhammasavaṇaṃ paripūreti. Asaddhammasavaṇaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti. Assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti. Ayoniso manasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti. Asatāsampajaññaṃ paripūraṃ [PTS Page 114] indriyāsaṃvaraṃ paripūreti. Indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti. Tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca nīvaraṇe paripūrenti. Pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro hoti. Evañca pāripūri.

1. Avijjāhaṃ machasaṃ: avijjāpahaṃ sīmu

2. Pañcapāhaṃ machasaṃ

3. Tīṇipāhaṃ machasaṃ

4. Indriyaasaṃvaro machasaṃ

[BJT Page 206]

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante1 taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussūbbhe2 paripūrenti, kussubbhā2 paripūrā mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūrī.

Evameva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti asaddhammasavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayoniso manasikāro paripūro asatā’sampajaññaṃ paripūreti, asatā’sampajaññaṃ paripūraṃ indriyā’saṃvaraṃ paripūreti, indriyā’saṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti. Tīṇi duccaritāni paripūrāni pañcanīvaraṇe paripūrenti, pañcanīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Evametissā avijjāya āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Vijjāvimuttimpahaṃ3 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā: "sattabojjhaṅgā"tissa vacanīyaṃ. Sattapahaṃ4 bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ: "cattāro satipaṭṭhānā"tissa vacanīyaṃ. Cattāropahaṃ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi no anāhāre. Kocāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ: "tīṇi sucaritānī’tissa [PTS Page 115] vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ: "indriyasaṃvaro"tissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ ko cāhāro indriyasaṃvarassa: "satisampajaññantissa" vacanīyaṃ. Satisampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ.

1. Machasaṃ natthi 3. Vijjāvimuttimpāhaṃ machasaṃ.

2. Kussobebha machasaṃ. 4. Sattapāhaṃ machasaṃ.

[BJT Page 208]

Ko cāhāro satisampajaññassa: "yonisomanasikāro" tissa vacanīyaṃ, yonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro yonisomanasikārassa: "saddhā" tissa vacanīyaṃ. Saddhampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya: "saddhammasavanantissa" vacanīyaṃ. Saddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammasavanassa: "sappurisasaṃsevo"tissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti, saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā sattabojjhaṅge paripūrenti, sattabojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ udakaṃ yathā ninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussubbhe2 paripūrenti, kussubbhā2 paripūrā mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā [PTS Page 116] mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūrī.

Evameva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti, saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā sattabojjhaṅge paripūrenti, sattabojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūrīti.

[BJT Page 210]

10. 2. 2. 2

Taṇhā suttaṃ

(Sāvatthi)

"Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya, ito pubbe bhavataṇhā nāhosi, atha pacchā sambhavī1"ti. Evañcetaṃ bhikkhave vuccati, atha ca pana paññāyati "idapaccayā bhavataṇhā"ti.

Bhavataṇhampahaṃ2 bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ, ko cāhāro bhavataṇhāya: ’avijjā’tissa vacanīyaṃ. Avijjampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro avijjāya: "pañca nīvaraṇā" tissa vacanīyaṃ. Pañcapahaṃ bhikkhave nīvaraṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ: "tīṇi duccaritānī"tissa6 vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇannaṃ duccaritānaṃ: "indriyāsaṃvaro"tissa vacanīyaṃ indriyāsaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi. No anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyāsaṃvarassa: asatāsampajaññanti"tissa vacanīyaṃ. Asatāsampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no [PTS Page 117] anāhāraṃ ko cāhāro asatā sampajaññassa: "ayonisomanasikāro"tissa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi. No anāhāraṃ ko cāhāro ayonisomanasikārassa: "assaddhiya"ntissa vacanīyaṃ. Assaddhiyampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ ko cāhāro assaddhiyassa: "asaddhammasavana"ntissa vacanīyaṃ. Asaddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asaddhammasavanassa: asappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti. Asaddhammasavanaṃ paripūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañcanīvaraṇe paripūrenti. Pañcanīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti. Evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañca pāripūri.

1. Sambhavīti machasaṃ

2. Bhavataṇhāmpāhaṃ machasaṃ

[BJT Page 212]

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.

Evameva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddhammasavanaṃ paripūreti, asaddhammasavanaṃ1 paripūraṃ [PTS Page 118] assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayonisomanasikāraṃ paripūreti. Ayonisomanasikāro paripūro asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañcanīvaraṇe paripūrenti. Pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ paripūrenti. Avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti. Evametissā bhavataṇhāya āhāro hoti evaṃ ca pāripūri.

Vijjāvimuttimpahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ, ko cāhāro vijjāvimuttiyā: sattabojjhaṅgātissa vacanīyaṃ. Sattapahaṃ bhikkhave bojjhaṅge sāhāre vadāmi, no anāhāre ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ: cattāro satipaṭṭhānātissa vacanīyaṃ. Cattāropahaṃ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ: tīṇi sucaritānī’tissa vacanīyaṃ. Tīṇipahaṃ bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni, ko cāhāro tiṇṇannaṃ sucaritānaṃ: indriyasaṃvarotissa vacanīyaṃ. Indriyasaṃvarampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi no anāhāraṃ. Ko cāhāro indriyasaṃvarassa: satisampajaññantissa vacanīyaṃ. Satisampajaññampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi. No anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa: yonisomanasikārotissa vacanīyaṃ. Yonisomanasikārampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro yoniso manasikārassa: saddhātissa vacanīyaṃ: saddhampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya: saddhammasavanantissa vacanīyaṃ. Saddhammasavanampahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammasavanassa: sappurisasaṃsevotissa vacanīyaṃ.

1. Asaddhammasavanā machasaṃ

[BJT Page 214]

Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti saddhammasavanaṃ paripūraṃ, saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro, tīṇi sucaritāni paripūreti tīṇi sucaritāni paripūrāni, cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge [PTS Page 119] paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūri.

Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate phullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti, pabbatakandarapadarasākha paripūrā kussubbhe paripūrenti, kussubbhā paripūrā mahāsobhe paripūrenti, mahāsobbhā paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsamuddaṃ sāgaraṃ paripūrenti. Evametassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evañca pāripūri.

Evameva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasavanaṃ paripūreti saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti. Yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvarā paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro, tīṇi sucaritāni paripūreti tīṇi sucaritāni paripūrāni, cattāro satipaṭṭhāne paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti. Evametissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti. Evañca pāripūrīti.

[BJT Page 216]

10. 2. 2. 3

Niṭṭhaṅgata suttaṃ

(Sāvatthi)

Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṃ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā, tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā, katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā: [PTS Page 120] sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā, imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā,

Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā: antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅkhāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṃ sotassa akaniṭṭhagāmino. Imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṃ gatā, sabbe te diṭṭhisampannā. Tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti.

10. 2. 2. 4

Aveccappasanna suttaṃ

(Sāvatthi)

Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā: sattakkhattuparamassa kolaṅkolassa ekabījissa sakadāgāmissa, yo ca diṭṭheva dhamme arahā imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā.

Katamesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā: antarāparinibbāyissa upahaccaparinibbāyissa asaṅkhāraparinibbāyissa sasaṅkhāraparinibbāyissa uddhaṃsotassa akaniṭṭhagāmino. Imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaṃ sotapannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti.

[BJT Page 218]

10. 2. 2. 5

Paṭhamasukha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu, viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako [PTS Page 121] yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca. Kinnu kho āvuso sāriputta sukhaṃ kiṃ dukkhanti.

Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā. Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daṇḍasamphasso satthasamphasso ñātipi mittāpi saṅgamma samāgamma rosenti. Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.

Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ. Na sītaṃ na uṇhaṃ na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na satthasamphasso ñātipi mittāpi saṅgamma samāgamma na rosenti. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhanti.

10. 2. 2. 6

Dutiyasukha suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu, viharati nālakagāmake. Atha kho sāmaṇḍakāni paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sāmaṇḍakāni paribbājako [PTS Page 122] āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca. Kinnu kho āvuso sāriputta imasmiṃ dhamma vinaye sukhaṃ kiṃ dukkhanti.

1. Sāraṇīyaṃ machasaṃ

[BJT Page 220]

Anabhirati kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye dukkhā. Abhirati sukhā. Anabhiratiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ: gacchannopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Ṭhitopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Nisinnopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Sayānopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Gāmagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Araññagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati rukkhamūlagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Suññāgāragatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Abbhokāsagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati. Anabhiratiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.

Abhiratiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ: gacchannopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Ṭhitopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Nisinnopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Sayānopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Gāmagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Araññagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Rukkhamūlagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Suññāgāragatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Abbhokāsagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Bhikkhumajjhagatopi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati. Abhiratiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhanti.

10. 2. 2. 7

Paṭhamanaḷakapāna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena naḷakapānaṃ nāma kosalānaṃ nigamo, tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane, tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudevarattiṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi.

Vigatathīnamiddho1 kho sāriputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ [PTS Page 123] sāriputta bhikkhūnaṃ dhammī kathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamhaṃ āyamissāmīti. ’Evambhante’ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi.

1. Vigatathīnamiddho machasaṃ.

[BJT Page 222]

Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi. Pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi "āvuso bhikkhavo"ti. ’Āvuso’ti kho te bhikkhu āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca:

Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu hiri1 natthi ottappaṃ natthi, viriyaṃ2 natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathāpi āvuso kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Eva meva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi, ottappaṃ natthi, viriyaṃ natthi, paññā natthi, kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

"Assaddho purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Ahiriko purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Anottappīpurisa puggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Kusīto purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Duppañño purisapuggalo" ti āvuso parihānametaṃ. "Kodhano purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Upanāhī purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Pāpicchopurisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Pāpamittato purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ. "Micchādiṭṭhiko purisapuggalo"ti āvuso parihānametaṃ.

Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi, ottappaṃ atthi, [PTS Page 124] paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi āvuso juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena. Evameva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi, ottappaṃ atthi, viriyaṃ atthi. Paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

1. Hiri machasaṃ.

2. Viriya machasaṃ.

[BJT Page 224]

"Saddho purisapuggalo" ti āvuso aparihānametaṃ. "Hirimā purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. Ottappī purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. "Āraddhaviriyo purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. Paññavā purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. Akkodhano purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. "Anupanāhī purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. "Appiccho purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. "Kalyāṇamitto purisapuggalo"ti āvuso aparihānametaṃ. "Sammādiṭṭhiko purisapuggalo"ti āvuso aparihānametanti.

Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi sādhu sādhu sāriputta, yassa kassaci sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi, ottappaṃ natthi, viriyaṃ natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

Seyyathāpi sāriputta kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva [PTS Page 125] vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi, ottappaṃ natthi, viriyaṃ natthi, paññā natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, kusalesu dhammesu, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi.

"Assaddho purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, ahiriko purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "anottappī purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "kusīto purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "duppañño purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "kodhano purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "upanāhī purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ. "Pāpiccho purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "pāpamitto purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ, "micchādiṭṭhiko purisapuggalo"ti sāriputta parihānametaṃ.

Yassa kassaci sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi ottappaṃ atthi viriyaṃ atthi paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena. Vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena.

[BJT Page 226]

Eva meva kho sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi ottappaṃ atthi viriyaṃ atthi paññā atthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni.

"Saddho purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "hirimā purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "ottappī purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "āraddhaviriyo purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ. "Paññavā purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "akkodhano purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "anupanāhī purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "apapiccho purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ. "Kalyāṇamitto purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametaṃ, "sammādiṭṭhiko purisapuggalo"ti sāriputta aparihānametanti.

10. 2. 2. 8

Dutiya naḷakapāna suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā naḷakapāne viharati palāsavane. Tena kho pana samayena tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho bhagavā bahudevarattiṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi.

Vigatathīnamiddho kho sārīputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu taṃ sāriputta [PTS Page 126] bhikkhūnaṃ dhammīkathā, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmīti. "Evaṃ bhante"ti kho āyasmā sārīputto bhagavato paccassosi.

Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā, tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhu āmantesi "āvuso bhikkhave"ti. ’Āvuso’ti kho te bhikkhu āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca.

[BJT Page 228]

Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu, dhamma dhāraṇā natthi kusalesu dhammesu atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu, dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu, appamādo natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva kusalesu dhammesu, no vuddhi. Seyyathāpi āvuso kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena. Evameva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu. Hiri natthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu. Paññā natthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā natthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu. Appamādo natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No vuddhi.

Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi āvuso [PTS Page 127] juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhasi ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena, evameva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No parihānīti:

Atha kho bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi. Sādhu sādhu sāriputta yassa kassaci sāriputta, saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu, viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu, dhamma dhāraṇā natthi kusalesu dhammesu atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu, dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu, appamādo natthi kusalesu dhammesu. Tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no vuddhi. Seyyathāpi sāriputta kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena, evameva kho sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ natthi kusalesu dhammesu. Paññā natthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ natthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā natthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā natthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti natthi kusalesu dhammesu. Appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No vuddhi.

[BJT Page 230]

Yassa kassaci sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Seyyathāpi sāriputta juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena, [PTS Page 128] vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena, evameva kho sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu. Hiri atthi kusalesu dhammesu. Ottappaṃ atthi kusalesu dhammesu. Viriyaṃ atthi kusalesu dhammesu. Paññā atthi kusalesu dhammesu. Sotāvadhānaṃ atthi kusalesu dhammesu. Dhammadhāraṇā atthi kusalesu dhammesu. Atthūpaparikkhā atthi kusalesu dhammesu. Dhammānudhammapaṭipatti atthi kusalesu dhammesu. Appamādo atthi kusalesu dhammesu. Tassā yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu. No parihānīti:

10. 2. 2. 9

Paṭhama kathāvatthu suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi: "kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kāsi pana vo antarākathā vippakatāti?

[BJT Page 232]

Idha mayaṃ bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā, upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharāma. Seyyathīdaṃ:

Rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti. Na kho panetaṃ bhikkhave tumhākaṃ patirūpaṃ [PTS Page 129] kulaputtānaṃ saddhāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ, yaṃ tumhe anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā vihareyyātha. Seyyathīdaṃ:

Rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

Dasa imāni bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni dasa: appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathāti. Imāni kho bhikkhave dasakathāvatthūni.

Imesaṃ ce tumhe bhikkhave dasannaṃ kathāvatthūnaṃ upādāyupādāya kathaṃ katheyyātha, imesampi candimasuriyānaṃ evaṃ mahiddhikānaṃ evaṃ mahānubhāvānaṃ tejasā tejaṃ pariyādiyeyyātha, ko pana vādo aññatitthiyānaṃ paribbājakānanti.

10. 2. 2. 10

Dutiyakathāvatthu suttaṃ

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā viharanti. Seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vāti.

1. Dasa imāni bhikkhave pāsaṃsāni ṭhānāni. Katamāni dasa: [PTS Page 130 "]idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti, appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Appiccho bhikkhu appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

2. Attanā ca santuṭṭho hoti. Santuṭṭhīkathañca bhikkhūnaṃ kattā "santuṭṭho hoti, bhikkhu santuṭṭhīkathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti. Pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

[BJT Page 234]

3. Attanā ca pavivitto hoti, pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Pavivitto bhikkhu pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

4. Attanā ca asaṃsaṭṭho hoti, asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti, asaṃsaṭṭho bhikkhu asaṃsaṭṭhakathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

5. Attanā ca āraddhaviriyo hoti, viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Āraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

6. Attanā ca sīlasampanno hoti, sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

7. Attanā ca samādhisampanno hoti, samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ

8. Attanā ca paññāsampanno hoti, paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Paññāsampanno bhikkhu paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

9. Attanā ca vimuttisampanno hoti, vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. "Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhānaṃ.

10.

Attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā hoti. ’Vimuttiñāṇadassana’sampanno bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā"ti pāsaṃsametaṃ ṭhanāṃ. Imāni kho bhikkhave dasa pāsaṃsāni ṭhānānīti.

Yamakavaggo dutiyo.

Tatruddānaṃ:

[PTS Page 131]

Avijjā taṇhā niṭṭhā ca aveccadeva sukhāni ca
Naḷakapāne dve vuttā kathāvatthu apare dveti.