[CPD Classification
2.5.14]
[PTS Vol Bu - ] [\z Bv /] [\f I /]
[BJT Vol Bu - ] [\z Bv /] [\w I /]
[BJT Page 152] [\x 152/]
[PTS Page 043] [\q 43/]
Suttantapiṭake khuddakanikāye
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
14. Atthadassī buddhavaṃso
1. Tatthe’va maṇḍakappamhi atthadassī
narāsabho1
Mahā tamaṃ nihantvāna patto
sambodhimuttamaṃ.
2. Brahmunā yācito santo dhammacakkaṃ
pavattayī
Amatena tappayī lokaṃ dasasahassī
sadevakaṃ.
3. Tassā’pi lokanāthassa ahesuṃ
abhisamayā tayo
Koṭisatasahassānaṃ paṭhamābhisamayo
ahū.
4. Yadā buddho atthadassī carati
devacārikaṃ
Koṭisatasahassānaṃ dutiyā’bhisamayo
ahū.
5. Punāparaṃ yadā buddho
desesi pitusantike
Toṭisatasahassānaṃ tatiyā’bhisamayo
ahū.
6. Sannipātā tayo āsuṃ
tassā’pi ca mahesino
Khīṇāsavānaṃ
vimalānaṃ santacittāna’tādinaṃ.
7. Aṭṭhanavutisahassānaṃ
paṭhamo āsi samāgamo
Aṭṭhāsītisahassānaṃ
dutiyo āsi samāgamo.
8. Aṭṭhasattatisahassānaṃ
tatiyo āsi samāgamo
Anupādāvimuttānaṃ
vimalānaṃ mahesinaṃ.
9. Ahaṃ tena samayena jaṭilo uggatāpano
Susīmo2 nāma nāmena mahiyā
seṭṭhasammato
10. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ
padumaṃ pāricchattakaṃ
Devalokā haritvāna 3 sambuddhaṃ
abhipūjayiṃ.
11. Sopi maṃ buddho4 vyākāsi
atthadassī mahāmuni
Aṭṭhāraso kappasate ayaṃ
buddho bhavissati.
1. Mahāyaso-mavi. 2. Supino-manupa, susimo-[PTS.
3.] Devalokato ā haritvā. 4. Tadā-bu. A.
[BJT Page 154] [\x 154/]
12. Ahū kapilavhayā rammā
nikkhamitvā tathāgato
Padhānaṃ padahitvāna katvā
dukkarakārikaṃ.
13. Ajapālarukkhamulasmiṃ nisīditvā
tathāgato
Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.
14. Nerañjarāya tīramhi
pāyāsaṃ ādāya so jino
Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi
ehiti.
15. Tato padakkhiṇaṃ katvā
bodhimaṇḍaṃ anuttaro
Assattharukkhamūlamhi brajjhissati mahāyaso.
16. Imassa janikā mātā
māyā nāma bhavissati
Pitā suddhodano nāma ayaṃ
hessati gotamo.
17. Kolito upatisso ca aggā hessanti
sāvakā
Ānando nā’mupaṭṭhāko
upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.
18. Khemā uppalavaṇṇā
ca aggā hessanti sāvikā
Bodhi tassa bhagavato assattho’ti pavuccati.
19. Citto ca hatthālavako aggā
hessantu’paṭṭhakā
Uttarā nandamātā ca aggā
hessantu’paṭṭhikā
Āyu vassa sataṃ tassa gotamassa
yasassino.
20. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa
mahesino
Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro
ayaṃ.
21. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti
apphoṭenti hasanti ca
Katañjalī namassanti dasasahassī
sadevakā.
22. Yadimassa lokanāthassa virajjhissāma sāsanaṃ
23. Yathā manussā nadiṃ tarantā
paṭititthaṃ virajjhiya
Heṭṭhātitthe gahetvāna
uttaranti mahānadiṃ.
24. Eva’meva mayaṃ sabbe yadi muñcami’maṃ
jinaṃ
Anāgatamhi addhāne hessāma
sammukhā imaṃ.
[BJT Page 156] [\x 156/]
25. Tassā’pi vacanaṃ sutvā
haṭṭho saṃviggamānaso
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ
dasapāramīpūriyā.
26. Sobhanaṃ nāma nagaraṃ sāgaro
nāma khattiyo
Sudassanā nāma janitā
atthadassissa satthuno.
27. Dasavassasahassāni agāramajjhaso
vasī
Amaragirisuragirigirivāhanā1
tayo pāsādamuttamā.
28. Tettiṃsatisahassāni 2 nāriyo
samalaṅkatā
Visākhā nāma sā
nārī selo3 nāmā’si atrajo.
[PTS Page 044] [\q 44/]
29. Nimitte caturo disvā assayānena
nikkhamī
Anunaaṭṭhamāsāni
padhānaṃ padahī jino.
30. Brahmunā yācito santo atthadassī
mahāyaso
Vatti cakkaṃ mahāvīro anomuyyāne
narāsabho.
31. Santo ca upasanto ca ahesuṃ aggasāvakā
Abhayo nāmu’paṭṭhāko
atthadassissa satthuno.
32. Dhammā ce’va sudhammā ca ahesuṃ
aggasāvikā
Bodhi tassa bhagavato campako’ti pavuccati.
33. Nakulo ca nisabho ca ahesuṃ aggu’paṭṭhakā
Makilā ca sunandā ca ahesuṃ
aggu’paṭṭhikā.
34. So’pi buddho asamasamo asīti ratanuggato4
Sobhati sālarājā’va uḷurājā’va
pūrito.
35. Tassa pākatikā raṃsī
5 anekasatakoṭiyo
Uddhaṃ adho dasadisā pharanti yojanaṃ
tadā6.
36. So’pi buddho narāsabho sabbasattu’ttamo
muni
Vassasatasahassāni loke aṭṭhāsi
cakkhumā.
37. Atulaṃ dassetvā obhāsaṃ
virocetvā sadevake
So’pi aniccataṃ patto yatha’ggu’pādānasaṅkhayā.
38. Atthadassī jinavaro anomārāmamhi
nibbuto
Dhātuvitthārikaṃ āsi
tesu tesu padesato’ti.
Atthadassī buddhavaṃso cuddasamo.
1. Aparagirisugirivāhano-machasaṃ.
2. Tettisaṃca-sīmu.
3. Sono-sīmu. Seno-
[PTS] 4. Buddhavaṃse 26 gā.
6. Sadā-machasaṃ.