[CPD Classification 2.5.14]
[PTS Vol Bu - ] [\z Bv /] [\f I /]
[BJT Vol Bu - ] [\z Bv /] [\w I /]
[BJT Page 178] [\x 178/]
[PTS Page 050] [\q 50/]
Suttantapiṭake khuddakanikāye
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
18. Phussa buddhavaṃso
1. Tatthe’va maṇḍakappamhi ahu
satthā anuttaro
Anupamo asadiso1 phusso lokagganāyako.
2. So’pi sabbaṃ tamaṃ hantvā
vijaṭetvā mahājaṭaṃ
Sadevakaṃ tappayanto abhivassī
amatambunā.
3. Dhammacakkaṃ pavattente phusse nakkhattamaṅgale
Koṭisatasahassānaṃ paṭhamā’bhisamayo
ahū.
4. Navutisatasahassānaṃ dutiyā’bhisamayo
ahū
Asītisatasahassānaṃ tatiyā’bhisamayo
ahū.
5. Sannipātā tayo āsuṃ
phussassa’pi mahesino
Khīṇāsavānaṃ
vimalānaṃ santacittāna’tādinaṃ.
6. Saṭṭhisatasahassānaṃ
paṭhamo āsi samāgamo
Paññāsasatasahassānaṃ
dutiyo āsi samāgamo.
7. Cattārīsasatasahassānaṃ
tatiyo āsi samāgamo
Anupādā vimuttānāṃ
vocchinnapaṭisandhinaṃ.
8. Ahaṃ tena samayena vijitāvi
nāma khattiyo
Chaḍḍayitvā2 mahārajjaṃ
pabbajiṃ tassa santike.
9. So’pi maṃ buddho vyākāsi
phusso lokagganāyako
Ito dve navuti 3 kappe ayaṃ buddho bhavissati.
10. Ahu kapilavhayā rammā nikkhamitvā
tathāgato
Padhānaṃ padahitvāna katvā
dukkarakārikaṃ.
11. Ajapālarukkhamūlamhi nisīditvā
tathāgato
Tattha pāyāsamaggayha nerañjaramupehiti.
1. Asamasamo-sīmu. 2. Jāḍḍayitvāna-sīmu.
3. Dvānavrate-mavi, dvenavute-sīmu.
[BJT Page 180] [\x 180/]
12. Nerañjarāya tīramhi
pāyāsaṃ ādāya so jino
Paṭiyattavaramaggena bodhimūlamhi
ehiti.
13. Tato padakkhiṇaṃ katvā
bodhimaṇḍaṃ anuttaro
Assattharukkhamūlamhi bujjhissati mahāyaso.
14. Imassa janikā mātā
māyā nāma bhavissati
Pitā suddhodano nāma ayaṃ
hessati gotamo.
15. Kolito upatisso ca aggā hessanti
sāvakā
Ānando nāmu’paṭṭhāko
upaṭṭhissati taṃ jinaṃ.
16. Khemā uppalavaṇṇā
ca aggā hessanti sāvikā
Bodhi tassa bhagavato assattho’ti pavuccati.
17. Citto ca hatthāḷavako aggā
hessantu’paṭṭhakā
Uttarā nandamātā ca aggā
hessantu’paṭṭhikā
Āyu vassasataṃ tassa gotamassa yasassino.
18. Idaṃ sutvāna vacanaṃ asamassa
mahesino
Āmoditā naramarū buddhabījaṅkuro
ayaṃ.
19. Ukkuṭṭhisaddaṃ vattenti
apphoṭenti hasanti ca
Katañjalī namassanti dasasahassī
sadevakā.
20. Yadi’massa lokanāthassa virajjhissāma
sāsanaṃ
Anāgatamhi addhāne hessāma
sammukhā imaṃ.
21. Yathā manussā nadiṃ tarantā
paṭititthaṃ virajhiya
Heṭṭhā titthe1 gahetvāna
uttaranti mahānadiṃ.
22. Eva’meva mayaṃ sabbe yadi muñcāmi’maṃ
jinaṃ
Anāgatamhi addhāne hessāma
sammukhā imaṃ.
23. Tassā’pi vacanaṃ sutvā
bhīyyo cittaṃ pasādayiṃ
Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ
dasapāramīpūriyā.
24. Suttantaṃ vinayañcā’pi
navaṅgaṃ satthusāsanaṃ
Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna
sobhayiṃ jinasāsanaṃ.
1. Titthaṃ -mua.
[BJT Page 182] [\x 182/]
[PTS Page 051] [\q 51/]
25. Tatthappa’matto viharanto brahmaṃ
bhāvetva1 bhāvanaṃ
Abhiññāsu pāramiṃ
gantvā brahmaloka’ magaccha’haṃ.
26. Kāsikaṃ nāma nagaraṃ
jayaseno nāma khattiyo
Sirimā nāma janikā phussa’ssāpi
mahesino.
27. Navavassasahassāni agāramajjhaso
vasī
Garuḷapakkhahaṃsasuvaṇṇahārā2
tayo pāsādamuttamā.
28. Tīṇidasasahassāni 3
nāriyo samalaṅkatā
Kisāgotamī nāma nāri
anupamo4 nāma atrajo.
29. Nimitte caturo disvā hatthiyānena
nikkhami
Chamāsaṃ padhānacāraṃ
acarī purisuttamo.
30. Brahmunā yācito santo phusso
lokagganāyako
Vatti cakkaṃ mahāvīro migadāye
naruttamo.
31. Surakkhito5 dhammaseno ca ahesuṃ aggasāvakā
Sabhiyo nāmu’paṭṭhāko
phussassa ca mahesino.
32. Cālā ca upacālā
ca ahesuṃ aggasāvikā
Bodhi tassa bhagavato āmaṇḍo’ti
pavuccati.
33. Dhanañjayo visākho ca ahesuṃ
aggu’paṭṭhakā
Padumā ce’va nāgā ca ahesuṃ
aggupaṭṭhikā.
34. Aṭṭhapaññāsaratanaṃ
so’pi accuggato muni
Sobhati sataraṃsīva ulurājāva
pūrito6.
35. Navutivassasahassāni āyu vijjati
tāvade
Tāvatā tiṭṭhamāno
so tāresi janataṃ bahuṃ.
36. Ovaditvā bahū satte santāretvā
mahājane
So’pi satthā atulayaso nibbuto’so sasāvako7.
37. Phusso jinavaro satthā setārāmamhi
8 nibbuto
Dhātuvitthārikaṃ āsī
tesu tesu padesato’ti.
Phussa buddhavaṃso aṭṭhārasamo.
1. Bhāvetvā-
[PTS] 2. Garuḷapakkhahaṃsasuvaṇṇabhārā-
machasaṃ. Garuḷa haṃsa suvaṇṇatārā-
syā.
3. Tevīsatisahassāni-sīmu.
4. Ānando-sīmu.
5. Sukhito-sīmu.
6. Uḷurajāva pūjito-mavi.
7. Nibbutovasasāko-mavi.
8. Sotārāmamhi-sīmu, senāramamhi-syā-machasaṃ.