[PTS Vol Vbh -] [\z Vibh /] [\f I /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Vol Vbh 1] [\z Vibh /] [\w I /]

Abhidhammapiṭake
Vibhaṅgappakaraṇaṃ
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1. Khandhavibhaṅgo

1. Pañcakkhandhā rūpakkhandho vedanākkhandho sañcākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho

2. Tattha katamo rūpakkhandho

Yaṃ kiñci rūpaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā tadekakajjhaṃ abisañgñuhitvā abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati rūpakkhandho.

3. Tattha katamaṃ rūpaṃ atītaṃ

Yaṃ rūpaṃ atītaṃ niruddhaṃ vigataṃ vipariṇataṃ atthaṅgataṃ abbhatthaṃ gataṃ uppajjitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahītaṃ cattāroca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ atītaṃ.

4. Tattha katamaṃ rūpaṃ anāgataṃ:

Yaṃ rūpaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañajataṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ cattāroca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ anāgataṃ.

5. Tttha katamaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppannaṃ paccuppannaṃsena saṅgahitaṃ [PTS Page 002] [\q 2/] cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ paccuppannaṃ.

6. Tattha katamaṃ rūpaṃ ajjhattaṃ:

Yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ1paṭipuggalikaṃ upādinnaṃ2cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ ajjhattaṃ.

1. Niyataṃ - simu 2. Upādiṇṇaṃ - [PTS]

[BJT Page 4] [\x 4/]

7. Tattha katamaṃ rūpaṃ bahiddhā:

Yaṃ rūpaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cattāro ca mahābhūtā catunnañca mahābhūtānaṃ upādāya rūpaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ bahiddhā.

8. Tattha katamaṃ oḷārikaṃ:

Cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbayatanaṃ, idaṃ vuccati rūpaṃ oḷārikaṃ.

9. Tattha katamaṃ rūpaṃ sukhumaṃ:

Itthindriyaṃ purisindriyaṃ jivindriyaṃ kāyaviññatti vaciññatti ākāsadhātu āpodhātu rūpassa lahutā rūpassa mudutā rūpassa kammaññatā rūpassa upacayo rūpassa santani rūpassa jaratā rūpassa aniccatā kabaḷiṅkāro1- āhāro, idaṃ vuccati rūpaṃ sukhumaṃ.

10. Tattha katamaṃ rūpaṃ hīnaṃ: yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ uññātaṃ avaññataṃ hiḷitaṃ paribhūtaṃ avittīkaṃ hīnaṃ hīnamataṃ hīnasammataṃ aniṭṭhaṃ akattaṃ amanāpaṃ rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā idaṃ vuccati rūpaṃ hīnaṃ.

11. Tattha katamaṃ rūpaṃ paṇītaṃ:

Yaṃ rūpaṃ tesaṃ sattānaṃ anuññātaṃ anavaññātaṃ ahīḷitaṃ aparibhūtā cittīkataṃ paṇītaṃ paṇitamataṃ paṇitasammataṃ iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, idaṃ vuccati rūpaṃ paṇītaṃ, taṃ vā pana rūpaṃ upādāyupādāya rūpaṃ hīnaṃ paṇita daṭṭhabbaṃ.

12. Tattha katamaṃ rūpaṃ dūre:

Itthindriyaṃ - pe - kabaḷiṅkāro1- āhāro yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ anāsanno anupakaṭṭhe dūre asantike, idaṃ vuccati rūpaṃ bahiddhā.

[PTS Page 003] [\q 3/]

13. Tattha katamaṃ rūpaṃ sannike:

Cakkhāyatanaṃ - pe - phoṭṭhabbāyatanaṃ, yaṃ vā panaññampi atthi rūpaṃ anāsanno upakaṭṭhe avidūre santike, idaṃ vuccati rūpaṃ santike. Taṃ taṃ vā pana rūpaṃ upādāyupādāya rūpaṃ santike daṭṭhabbaṃ. .

14. Tattha katamo vedanākkhandho:

Yā kāci vedanā atitānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vāsukhamumā vā hinā vā paṇītā vā yā dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññahitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati vedanākkhandho.

1. Kabaḷikāro - machasaṃ

[BJT Page 6] [\x 6/]

15. Tattha katamā vedanā atītā:

Yā vedanā atitā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṃ gatā uppajjitvā vigatā atitā atītaṃsena saṅgahitā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā atitā.

16. Tattha katamā vedanā anāgatā:

Yā vedanā ajātā abhūtā asañjātā anibbattā anabhinibbattā apābhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṃṅgahitā sukhā vedanā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā anāgatā.

17. Tattha katamā vedanā paccuppannā:

Yā vedanā jātā bhūtā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā paccappannā.

18. Tattha katamā vedanā ajatthattā:

Yā vedanā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā ajjhattā.

19. Tattha katamā vedanā bahiddhā:

Yā vedanā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā, ayaṃ vuccati vedanā bahiddhā.

20. Tattha katamā vedanā oḷārikā sukhumā:

Akusalā vedanā oḷārikā, kusalābyākatā vedanā sukhumā, kusalākusalā vedanā oḷārikā, abyākatā vedanā sukhumā, [PTS Page 004] [\q 4/] dukkhā vedanā oḷārikā, sukhā ca adukkhamasukhā vā vedanā sukhumā, sukhadukkhā vedanā oḷārikā, adukkhamasukhā vedanā sukhumā, asamāpannassa vedanā oḷārikā, samāpannassa vedanā sukhumā, sāsavā vedanā oḷārikā, anāsavā vedanā sukhumā, taṃ taṃ vā pana vedanā upādāyupādānaya vedanā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.

21. Tattha katamā vedanā hīnā paṇītā:

Akusalā vedanā hīnā, kusalābyākatā vedanā paṇītā, kusalākusalā vedanā hīnā, abyākatā vedanā paṇītā, dukkhāvedanā hīnā, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā paṇītā, sukhadukkhā vedanā hinā, adukkhamasukhā vedanā paṇītā, asamāpannassa vedanā hīnā, samāpannassa paṇītā, sāsavā vedanā hīnā, anāsavā vedanā paṇītā, taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya vedanā hīnā paṇītā daṭṭhabbaṃ.

[BJT Page 8] [\x 8/]

22. Tattha katamā vedanā dūre:

Akusalā vedanā kusalābyākanāhi vedanāhi dūre, kusalābyākatā vedanā akusalāya vadanāya dūre, kusalā vedanā akusalābyākatāhi vedanāhi dūre, va akusalābyākatādanā kusalāya vedanāya dūre, abyākatā vedanā kusalākusalāhi vedanāhi dūre, kusalākusalā vedanā abyākatāya vedanāya dūre, dukkhā vedanā sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, sukhā ca adukkhamasukhā ca vedanā dukkhāya vedanā dūre, sukhā vedanā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi dūre, dukkhā ca adukkhamasukhā ca vedanā sukhāya vedanāya dūre, adukkhamasukhā vedanāsukhadukkhāhi vedanāhi dūre, sukhadukkhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya dūre, asamāpannassa samāpannassa vedanāya dūre, samāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya dūre, samāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya dūre, sāsavā vedanā anāsavāya vedanāya dūre, anāsavā vedanā sāsavāya vedanāya dūre, ayaṃ vuccati vedanā dūre.

23. Tattha katamā vedanā santike:

Akusalā vedanā akusalāya vedanāya santike, kusalā vedanā kusalāya vedanāya santike, abyākatā vedanā abyākatāya vedanāya santike, dukkhā vedanā dukkhāya vedanāya santike, sukhā vedanā sukhāya vedanāya santike, adukkhamasukhā vedanā adukkhamasukhāya vedanāya [PTS Page 005] [\q 5/] santike, asamāpannassa vedanā asamāpannassa vedanāya santike, samāpannassa vedanāya samāpannassa vedanāya santike, sāsavā vedanā sāsavāya vedanāya santike, anāsavā vedanā anāsavāya vedanāya santike, ayaṃ vuccati vedanā santike. Taṃ taṃ vā pana vedanaṃ upādāyupādāya vedanā dūre santike daṭṭhabbā.

24. Tattha katamo saññakkhandho:

Yā kāci saññā atitānāgatapaccuppannā ajjhattā vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati saññākkhandho.

25. Tattha katamā saññā vedanā atītā:

Yā sañña atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā cakkhu samaphassajā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā atītā.

26. Tattha katamā saññā anāgatā:

Yā saññā ajātā abhūtā asañajātā anibbattā anabhitibbattā apātubhūtā anuppannā asamppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā cakkhusamphasasjā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāya samphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā anāgatā.

[BJT Page 10] [\x 10/]

27. Tattha katamā saññā paccuppannā:

Yā saññā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātu bhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā paccuppannā paccuppannaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajā saññā sotapasphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā paccuppannā.

28. Kattha katamā saññā ajjhattā:

Yā saññā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā saññā sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāya samphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā ajjhattā.

29. Kattha katamā saññā bahiddhā:

Yā saññā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ papaccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā saññā sotāsamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassajā saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā, ayaṃ vuccati saññā bahiddhā. [PTS Page 006] [\q 6/]

30. Tattha katamā saññā oḷārikā sukhumā:

Paṭighasamphassajā saññā oḷārikā, adhivacanasamphassajā saññā sukhumā, akusalā saññā oḷārikā. Kusalābyākatā saññā sukhumā, kusalākusalā saññā oḷārikā, abyākatā saññā sukhumā, dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhumā, sukhudukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhumā, asamāpannassa saññā oḷārikā, samāpannassa saññā sukhumā, sāsavā saññā oḷārikā. Anāsavā saññā sukhamā, taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbaṃta

31. Tattha katamā saññā hinā paṇītā:

Akusalā saññā hīnā, kusalābyākatā saññā paṇītā, kusalākusalā saññā hīnā, abyākatā saññā paṇītā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā hinā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā paṇītā, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā paṇītā, asamāpannassa saññā hinā, samāpannassa saññā paṇītā, sasavā saññā hinā. Anāsamā saññā paṇītā, taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā hīnā paṇītā daṭṭhabbaṃ.

[BJT Page 12] [\x 12/]

32. Tattha katamā saññā dūre:

Akusalā saññā kusalābyākatāhi saññāhi dūre, kusalābākatā saññā akusalāya saññā akusalāya saññāya dūre, kusalā saññā dūre. Saññāhi dūre, akusalābyākatā saññā kusalāya saññāya dūre. Abyākatā saññā kusalākusalāhi saññāhi dūre, kusalākusalā saññā abyākatāya saññāya dūre, dukkhāya vedanāya smapayuttāhi saññāhi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre, sukhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saññā sukhāya vedanāya sambayuttāya saññāya dūre, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttāhi saññāhi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya dūre, asamāpannassa saññā samāpannassa saññāya dūre, samāpannassa [PTS Page 007] [\q 7/] saññā asamāpannassa saññāya dūre, sāsavā saññā anāsavāya saññāya dūre, anāsavā saññā sāsavāya saññāya dūre. Ayaṃ vuccati saññā dūre.

33. Tattha katamā saññā santike:

Akusalā saññā akusalāya saññāya santike, kusala saññā kusalāya saññāya santike, abyākatā saññā abyākatāya saññāya santike, dukkhāya vedanāya sampayuttā saññā dukkhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, sukhāya vedanāya sampayuttāya saññā sukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saññā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttāya saññāya santike, asamāpannassa saññā asamāpannassa saññāya santike, samāpannassa saññā samāpannassa saññāya santike, sāsavā saññā sāsavāya saññāya santike, anāsavā saññā anāsavāya saññāya santike ayaṃ vuccati saññā santike. Taṃ taṃ vā pana saññaṃ upādāyupādāya saññā dūre santike daṭṭabbā.

35. Tattha katame saṅkhārā atītā:

Ye saṅkhārā atītā niruddhā vigatā vipariṇatā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā uppajjitvā vigatā atītā atītaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāyasamphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā atītā.

36. Tattha katame saṃkhārā anāgatā:

Ye saṅkhārā ajātā abhūtā asañajātā anibbattā anabhinibbattā apātubhūtā anuppannā asamuppannā anuṭṭhitā asamuṭṭhitā anāgatā anāgataṃsena saṅgahitā, cakkhusamphassajā cetanā sotāsamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā anāgatā.

[BJT Page 14] [\x 14/]

37. Kattha katame saṅkhārā paccuppannā:

Ye saṅkhārā jātā bhūtā sañajātā1- nibbattā abhinibbattā pātubhūtā uppannā samuppannā uṭṭhitā samuṭṭhitā saccuppannā [PTS Page 008] [\q 8/] paccuppannaṃsena saṅgahitā cakkhusamphassajācetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā paccuppannā.

38. Tattha katame saṅkhārā ajjhattā:

Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ sattātaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakā pāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā jivhāsamphassajā cetanā kāya samphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā ajjhattā.

39. Tattha katame saṅkhārā bahiddhā:

Ye saṅkhārā tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhāttaṃ paccattaṃ niyakāpāṭipuggalikā upādinnā cakkhusamphassajā cetanā sotasamphassajā cetanā ghānasamphassajā cetanā vhāsampassajā cetanā kāyasamphassajā cetanā manosamphassajā cetanā, ime vuccanti saṅkhārā bahiddhā.

40. Tattha katame saṅkhārā oḷārikā sukhumā:

Akusalā saṅkhārā oḷārikā, kusalābyākatā saṅkhārā sukhumā. Kusalākusalā saṅkhārā oḷārikā, abyākatā saṅkhārā sukhumā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā oḷārikā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā sukhumā. Sukha dukkhāhi vedanāhi sampayuttā saṅkārā oḷārikā, adukkhamasukāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhumā. Asamāpannassa saṅkhārā oḷārikā, sampānnassa saṅkhārā sukhumā. Sāsavā saṅkhārā oḷārikā, anāsavā saṅkhārā sukhumā. Te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā oḷārikā sukhumā daṭṭhabbā.

41. Tattha katame saṅkharā hīnā paṇītā:

Akusalā saṅkhārā hīnā, kusalābyākatā saṅkhārā paṇītā. Kusalākusalā saṅkhārā hīnā, abyākatā saṅkhārā paṇītā. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā hinā, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā paṇītā. Sukhadukkhāhivedanāhi sampayuttā saṅkhārā hīnā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā paṇītā. Asamāpannassa saṅkhārā hīnā, samāpannassa saṅkhārā paṇītā. Sāsavā saṅkhārā hīnā, anāsavā saṅkhārā paṇītā. Te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā paṇītā daṭṭhabbā.

1. Saṃkhatā - si. Mu.

[BJT Page 16] [\x 16/]

42. Tattha katame saṅkhārā dūre:

Akusalā saṅkhārā kusalābyākatehi saṅkhārehi dūre, kusalābyākatā saṅkhārā akusalehi saṅkhārehi dūre, kusalā saṅkhārā akusalābyākatehi saṅkhārehi dūre, akusalābyākatā saṅkhārā kusalehi saṅkhārehi dūre, [PTS Page 009] [\q 9/] abyākatā saṅkhārā kusalā kusalehi saṅkhārehi dūre. Kusalākusalā saṅkhārā abyākatehi saṅkhārehi dūre, dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā sukhāya ca adukkhamasukhāya vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā saṅkhārā dukkhāyavedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, sukhaya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi saṅkhārehi dūre. Dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāyahi sampayuttā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, adukkhamasukhāya saṅkhārehi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhisampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttehi saṅkhārehi dūre, asamāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārehi dūre, samāpannassa saṅkhārā asamāpannassa saṅkhārehi dūre, sāsavā saṅkhārā anāsavehi saṅkhārehi dūre, anāsavā saṅkhārā sāsavehi saṅkhārehi dūre, ime vuccanti saṅkhārā dūre.

43. Kattha katame saṅkhārā santike:

Akusalā saṅkhārā akusalānaṃ saṅkhārānaṃ santake, kusalā saṅkhārā kusalānaṃ saṅkhārānaṃ santake, abyākatā saṅkhārā abyākatānaṃ saṅkhārānaṃ santike. Dukkhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā dukkhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, sukhāya vedanāya sampayuttatā saṅkhārā sukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā saṅkhārā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttānaṃ saṅkhārānaṃ santike, asamāpannassa saṅkhārā asamāpannassasa saṅkhārānaṃ santike samāpannassa saṅkhārā samāpannassa saṅkhārānaṃ santike, sāsavā saṅkhārā sāsavānaṃ saṅkhārānaṃ santike, anāsavā saṃkhārā anāsavānaṃ saṃkhārānaṃ santike, ime vuccanti saṅkhārā santike, te te vā pana saṅkhāre upādāyupādāya saṅkhārā dūre santike daṭṭhabbā.

44. Tattha katamo viññāṇakkhandho:

Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atitānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hinaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā, ayaṃ vuccati.

45. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ atītaṃ: [PTS Page 010] [\q 10/]

Yaṃ viññāṇaṃ atītaṃ niruddhāṃ vigataṃ vipariṇataṃ atthaṅgataṃ abbhatthaṅgataṃ uppajitvā vigataṃ atītaṃ atītaṃsena saṅgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ atītaṃ.

[BJT Page 18] [\x 18/]

46. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ anāgataṃ:

Yaṃ viññāṇaṃ ajātaṃ abhūtaṃ asañjātaṃ anibbattaṃ anabhinibbattaṃ apātubhūtaṃ anuppannaṃ asamuppannaṃ anuṭṭhitaṃ asamuṭṭhitaṃ anāgataṃ anāgataṃsena saṅgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ anāgataṃ.

47. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ paccuppannaṃ:

Yaṃ viññāṇaṃ jātaṃ bhūtaṃ sañjātaṃ nibbattaṃ abhinibbattaṃ pātubhūtaṃ uppannaṃ samuppannaṃ uṭṭhitaṃ samuṭṭhitaṃ paccuppanaṃ paccuppannaṃsena saṃgahitaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ paccuppannataṃ.

48. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ ajjhattaṃ:

Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ sattānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ ajjhattaṃ.

49. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ bahiddhā:

Yaṃ viññāṇaṃ tesaṃ tesaṃ parasattānaṃ parapuggalānaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ niyakaṃ pāṭipuggalikaṃ upādinnaṃ cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ, idaṃ vuccati viññāṇaṃ anāgataṃ.

50. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ sukhumaṃ:

Akusalaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ kusalābyākatā viññāṇā sukhumā, kusalākusalā viññāṇā oḷārikā, abyākataṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhumā, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā oḷārikā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, asamāpannassa viññāṇaṃ oḷārikaṃ, samāpannassa viññāṇaṃ sukhumaṃ, sāsavaṃ viññāṇaṃ oḷārikaṃ, anāsavaṃ viññāṇaṃ sukhumaṃ, taṃ taṃvā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ oḷārikaṃ sukhumaṃ daṭṭhabbaṃ.

51. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ hinaṃ paṇītaṃ:

Akusalaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, kusalābyākatā viññāṇā [PTS Page 011] [\q 11/] paṇītā, kusalākusalā viññāṇā hīnā, abyākataṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā paṇītā. Sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttā viññāṇā hinā, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, asamāpannassa viññāṇaṃ hināṃ, samāpannassa viññāṇaṃ paṇītaṃ, sāsavaṃ viññāṇaṃ hīnaṃ, anāsavaṃ viññāṇaṃ paṇītaṃ, taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ hīnaṃ paṇītaṃ daṭṭhabbaṃ.

.

[BJT Page 20] [\x 20/]

52. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ dūre:

Akusalaṃ viññāṇaṃ kusalābyākatehi viññāṇehi dūre, kusalā byākatā viññāṇā akusalā viññāṇā dūre, kusalaṃ viññāṇaṃ akusalābyākatehi viññāṇehi dūre. Akusalābyākatā viññāṇā kusalā viññāṇā dūre, abyākataṃ viññāṇaṃ kusalākusalehi viññāṇehi dūre, kusalākusalā viññāṇā abyākatā viññāṇā dūre, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, sukhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā dukkhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre, sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, dukkhāya ca adukkhamasukhāya ca vedanāhi sampayuttā viññāṇā sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttehi viññāṇehi dūre, sukhadukkhāhi vedanāhi sampayuttāviññāṇā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā viññāṇā dūre, asamāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇā dūre, samāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇā dūre, sāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavā viññāṇā dūre, anāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavā viññāṇā dūre, idaṃ vuccati viññāṇaṃ dūre.

53. Tattha katamaṃ viññāṇaṃ santike:

Akusalaṃ viññāṇaṃ akusalassa viññāṇassa santike, [PTS Page 012] [\q 12/] kusalaṃ viññāṇaṃ kusalassa viññāṇassa santike, abyākataṃ viññāṇaṃ abyākatassa viññāṇassa santike, dukkhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ dukkhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, sukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ sukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttaṃ viññāṇaṃ adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttassa viññāṇassa santike, asamāpannassa viññāṇaṃ asamāpannassa viññāṇassa santike, samāpannassa viññāṇaṃ samāpannassa viññāṇassa santike, sāsavaṃ viññāṇaṃ sāsavassa viññāṇassa santike, anāsavaṃ viññāṇaṃ anāsavassa viññāṇassa santike, idaṃ vuccati viññāṇaṃ santike. Taṃ taṃ vā pana viññāṇaṃ upādāyupādāya viññāṇaṃ dūre santike daṭṭhabbaṃ.

Suttantabhājaniyaṃ.

[BJT Page 22] [\x 22/]

54. Pañcakkhandhā: rūpakkhandho, vedanākkhandho, saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.

55. Tattha katamo rūpakkhandho:

Ekavidhena rūpakkhandho; sabbaṃ rūpaṃ na hetuṃ ahetukaṃ, hetuvippayuttaṃ, sappaccayaṃ, saṅkhataṃ, rūpaṃ, lokiyaṃ, sāsavaṃ, saṃyojaniyaṃ, gandhanīyaṃ, yoniyaṃ, nīvaraṇiyaṃ, parāmaṭṭhaṃ, upādāniyaṃ, saṃkilesikaṃ, abyākataṃ, anārammaṇaṃ, acetasikaṃ, cittavippayuttaṃ, nevavipākanavipākadhammadhammaṃ, asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikaṃ, na savitakkasavicāraṃ, na avitakkacivāramattaṃ acitakkaavicāraṃ, na pītisahagataṃ, na sukhasahagataṃ, na upekkhā sahagataṃ, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbaṃ, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukaṃ, nevācayagāmi, nāpacayagāmi, nevasekkhaṃ, nāsekkhaṃ, parittaṃ, kāmāvacaraṃ, na rūpāvacaraṃ na arūpāvacaraṃ, pariyāpannaṃ, no apariyāpannaṃ, aniyataṃ, aniyyānikaṃ uppannaṃ, chahi viññāṇehi viññeyyaṃ, aniccaṃ, jarāhibhūtaṃ evaṃ ekavidhena rūpakkhandho. [PTS Page 013] [\q 13/]

56. Duvidhena rūpakkhandho: atthi rūpaṃ upadāya, atthi rūpaṃ nupādā atthi rūpaṃ upādinnaṃ, atthi rūpaṃ anupādinnaṃ. Atthi rūpaṃ upādinnu pādāniyaṃ, atthi rūpaṃ anupādinnupādānīyaṃ. Atthi rūpaṃ sanidassanaṃ, atthi rūpaṃ anidassanaṃ atthi rūpaṃ sappaṭighaṃ, atthi rūpaṃ appaṭighaṃ. Atthi rūpaṃ indriyaṃ, atthi rūpaṃna indriyaṃ. Atthi rūpaṃ mahābhūtaṃ, atthi rūpaṃ na mahābhūtaṃ. Atthi rūpaṃviññātti, atthi rūpaṃ na viññatti. Atthi rūpaṃ vittasamuṭṭhānaṃ, atthi rūpaṃ na cittasamuṭṭhānaṃ. Atthi cittasahabhu, atthi rūpaṃ na cittasahabhu. Atthi rūpaṃ cittānuparivatti, atthi rūpaṃ na cittānuparivatti. Atthi rūpaṃ ajjhattikaṃ, atthi rūpaṃ bāhiraṃ. Atthi rūpaṃ oḷārikaṃ, atthi rūpaṃ sukhumaṃ. Atthi rūpaṃ dūre, atthi rūpaṃ santike - pe - atthi rūpaṃ kabaḷiṃkāro āhāro, atthi rūpaṃ na kabaḷiṃkāro āhāro evaṃ duvidhena rūpakkhandho (yathā rūpakaṇḍe vibhattaṃ, tathā idha vibhajitabbaṃ. )

57. Tividhena rūpakkhandho: yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādāya, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ atthi upadāya, atthi nupādā. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ upādinnaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinnaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattikaṃ taṃ upādinniyaṃ, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ upādinnupādāniyaṃ, atthi anupādinnupādāniyaṃ - pe - yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ taṃ na kabaḷikāroṃ āhāro, yaṃ taṃ rūpaṃ bāhiraṃ taṃ atthi kabaḷikāro āhāro atthi na kabaḷiṃkāro āharo. Evaṃ tividhena rūpakkhandho.

[BJT Page 24] [\x 24/]

58. Catubbidhena rūpakkhandho: yaṃ taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinanaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ nupadā, taṃ atthi upādinnaṃ, atthi anupādinnaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ upadāya, atthi nupādā. Yaṃ taṃ rūpaṃ ajjhattakaṃ taṃ atthi upādinnaṃ, atthi upādinnupādāniyaṃ, atthi anupādinnupādāniyaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ upādā, taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi [PTS Page 014] [\q 14/] appaṭighaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ. Yaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, yaṃ taṃ atthi sappaṭighaṃ, atthi appaṭighaṃ [PTS Page 014] [\q 14/] yaṃ taṃ rūpaṃ upādā taṃ atthi oḷārikaṃ atthi atthi sukhumaṃ. Yaṃ taṃ rūpaṃ nupādā taṃ atthi oḷārikaṃ atthi sukhumaṃ yaṃ taṃ nupadā taṃ atthi dūre, atthi santike yaṃ taṃ rūpaṃ nupādā taṃ atthi dūre, atthi atthi santike - pe - diṭṭhaṃ, sutaṃ, mutaṃ, viññataṃ rūpaṃ evaṃ catubbidhena rūpakkhandho.

59. Pañca vidhena rūpakkhandho: paṭhavidhātu, apodhātu tejodhātu, vāyodhātu, yañca rūpaṃ upādā evaṃ pañcavidhena rūpakkhandho.

60. Chabbidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ, sota viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññāyyaṃ rūpaṃ jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, manoviññeyyaṃ rūpaṃ. Evaṃ chabbidhena rūpakkhandho.

61. Sattavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ, sota viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññeyyaṃ rūpaṃ, jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ, kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ, manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ evaṃ sattavidhena rupakkhandho.

62. Aṭṭhavidhena rūpakkhandho: cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sotaṃ viññeyyaṃ rūpaṃ, ghānaviññeyyaṃ rūpaṃ, jivhāviññeyyaṃ rūpaṃ, kāyaviññeyyaṃ rūpaṃ, atthi sukhasamphassaṃ, atthi dukkhasamphassaṃ, manodhātuviññeyyaṃ rūpaṃ manoviññāṇadhātuviññeyyaṃ rūpaṃ evaṃ aṭṭhavidhena rupakkhandho.

63. Navavidhena rūpakkhandho: cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhāndriyaṃ, kāyindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, yañca rūpaṃ na indriyaṃ. Evaṃ navacidhena rūpakkhandho.

64. Dasavidhena rūpakkhandho: cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhāndriyaṃ, kāyindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyaṃ, na indriyaṃ. Rūpaṃ atthi appaṭighaṃ. Evaṃ dasacidhena rūpakkhandho.

65. Ekādasavidhena rūpakkhandho: cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, yañca rūpaṃ anidassana appaṭighaṃ dhammāyatanapariyāpannaṃ. Evaṃ ekādasavidhena rūpakkhandho ayaṃ vuccati rūpakkhanadho.

Rūpakkhāndho niṭṭhito

[PTS Page 015] [\q 15/]

[BJT Page 26] [\x 26/]

66. Tattha katamo vedanākkhandho:

Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi abyākato.

Catubbidhena vedanākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno,

Pañcavidhena vedanākkhandho: atthi sukhindriyaṃ, atthi dukkhindriyaṃ, atthi somanassindriyaṃ, atthi domanassindriyaṃ, atthi upekkhindriyaṃ evaṃ pañcavidhena vedanākkhandho.

Chabbadhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosampassajā vedanā. Evaṃ chabbidhena vedanākkhandho.

Sattavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosampassajā vedanā. Manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.

Aṭṭhavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, atthi sukhā, atthi dukkhā, manodhātu sampassajā vedanā manoviññāṇadhātusphassajā vedanā. Evaṃ aṭṭhavidhena vedanākkhandho.

Navavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manodhātusampassajā vedanā, mano viññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā.

Evaṃ navavidhena vedanākkhandho.

Dasavidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassajā vedanā, sota samphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, atthi sukhā, atthi dukkhā, manosampassajā vedanā, manoviññāṇadhātusamphassajā vedanā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ dasavidhena vedanākkhandho. [PTS Page 016] [\q 16/]

[BJT Page 28] [\x 28/]

67. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi nevavipākanavapākadhammammo

Atthi upādinnupādāniyo atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.

Atthi saṅkiliṭṭhasaṅkilesiko, atthi asaṅkiliṭṭhasaṅkilesiko, atthi asaṅkiliṭṭhaasaṅkilesiko.

Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro

Atthi dassanena pahātabbā, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbāhetuko, atthi bhāvanāya pahātabbehetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbehetuko.

Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmināpacayagāmi.

Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkhanāsekkho.

Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo. [PTS Page 017] [\q 17/]

Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthiappamāṇārammaṇo.

Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.

Atthi micchattaniyako. Atthi sammattaniyato, atthi aniyato.

Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.

Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi udapādi.

Atthi atīto. Atthi anāgato, atthi paccuppanno.

Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.

Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho.

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

[BJT Page 30] [\x 30/]

68. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayuttā.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.

Atthi na hetu sahetuko, atthi hetu na hetu ahetuko.

Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kenaci viññoyyo, atthi kenaci na viññoyyo. [PTS Page 018] [\q 18/]

Atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto. Atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.

Atthi saṃyojanayo, atthi asaṃyojaniyo.

Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.

Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyo.

Atthi ganthaniyo, atthi aganthaniyo, atthi aganthaniyo.

Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.

Atthi ganthavippayutataganthaniyo, atthi ganthavippayuttaaganthaniyo.

Atthi oghaniyo, atthi anoghaniyo.

Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.

Atthi oghavippayuttaoghaniyo, atthi oghavippayuttaanoghaniyo.

Atthi yoganiyo, atthi ayoganiyo.

Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.

Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayuttaayoganiyo.

Atthi nīvaraṇiyo, atthi anivaraṇiyo.

Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto

Atthi nivaraṇavippayuttanīvaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayutta anīvaraṇiyo.

Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.

Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.

Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.

Atthi upādinno, atthi anupādinno.

Atthi upādāniyo, atthi anupādiniyo.

Atthi udānasampayutto, atthi upādānavippayutto.

Atthi upādānavippayutta upādāniyo, atthi upādānavippayutta anupādāniyo.

Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.

Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.

Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.

Atthi kilesavippayutta saṃkilesiko, atthi kilesavippayutta asaṃkilesiko.

[BJT Page 32] [\x 32/]

Atthi dassanena pahātabbo, atthi na na dassanena pahātabbo.

Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabba hetuko.

Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabbahetuko.

Atthi savitakko, atthi avitakko.

Atthi savicāro, atthi avicāro. [PTS Page 019] [\q 19/]

Atthi sappītiko, atthi appitako.

Atthi pitisahato, atthi na pītisahagato.

Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.

Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.

Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.

Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.

Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko

Atthi niyato, atthi aniyato

Atthi sauttaro, atthi anuttaro.

Atthi saraṇo atthi araṇo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

69. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi neva vipāka vipākadhammadhammo.

Atthi upādinnupādāniyo - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

Dukamulakaṃ.

[PTS Page 020] [\q 20/]

70. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

[BJT Page 34] [\x 34/]

71. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.

Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

72. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.

Atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto.

Atthi āsavavippayuttāsāsavo, atthi āsavavippayutta anāsavo - pe -

[PTS Page 021 [\q 21/] PTS Page 021] [\q 21/]

Atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi kusalo atthi akusalo, atthi abyākato - pe -evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

73. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena vedanākkhandho: atthi vipākadhammedhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo.

Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.

Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.

Atthi savitakkasavicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.

Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanne pahātabbahetuko, bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanenana bhāvanāya pahātabbahetuko.

Atthi ācayagāmi, atthi apacayagami, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi. Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkho nāsekkho.

[BJT Page 36] [\x 36/]

Atthi paritto atthi mahaggato atthi appamāṇo.

Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo.

Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.

Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.

Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggadhipati.

Atthi uppatto, atthi anuppanno, atthi uppādi.

Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.

Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddhā

Atthi ajjhattorammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

74. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto

Atthi lokiyo, atthi na hetuateko.

Atthi lekiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo

Atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto

Atthi āsavavippayutatasāsavo, atthi āsavacippayutta anāsavo.

Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo - pe - atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe - evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

Tikamulakaṃ.

[BJT Page 38] [\x 38/]

75. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tivadhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

76. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sahetusampayutto, atthi hetuvippayutto. [PTS Page 022] [\q 22/] tivadhena vedanākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

77. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Tividhena vedanākkhandho: atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādinnupā diniyo, anupādinnaanupādāniyo - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

78. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttarearo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

79. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.

Tivadhena vedanākkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthiavitakka vicāramatto, atthi avitakkaavicāro - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

80. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo. [PTS Page 023] [\q 23/]

Tividhena vedanākkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

[BJT Page 40] [\x 40/]

81. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.

Tivadhena vedanākkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

82. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsāvavippayuttaanāsavo. Tividhena vedanākkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevāciyagāmi napacayagāmi - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

83. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhanāsekho - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

84. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto. [PTS Page 024] [\q 24/] tivadhena vedanākkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

85. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo.

Tivadhena vedanākkhandho: atthi parittārammaṇo: atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

86. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi gandhanīyo, atthi aganthanīyo.

Tividhena vedanākkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto - pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

[BJT Page 42] [\x 42/]

87. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.

Tividhena vedanākkhandho: atthi micchāttaniyato, atthi sammattaniyato, atthi ayato, atthi pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

88. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi ganthavippayuttaganthaniyo, atthi ganthavippayutta aganthanīyo. [PTS Page 025] [\q 25/]

Tividhena vedanākkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi magga hetuko, atthi maggādhipati - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

89. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghaniyo, atthi anoghanīyo,

Tividhena vedanākkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

90. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghāsampayutto, atthi yutto.

Tivadhena vedanākkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno pe evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

91. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīye tividhena vedanākkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccupapannārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

92. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi yonīyo, atthi ayoganiyo. [PTS Page 026] [\q 26/]

Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddhā -pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

93. Ekavidhena vedanākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena vedanākkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.

Tividhena vedanākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo - pe- evaṃ dasavidhena vedanākkhandho.

Ubhato vaḍaḍhakaṃ.

[BJT Page 44] [\x 44/]

94. Sattavidhena vedanākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.

Aparopi sattavidhena vedanākkhandho: atthi vipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena vedanākkhandho.

95. Catuvisatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato sotasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - manosamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ catuvisatividhena vedanākkhandho.

96. Aparopi catuvisati vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā [PTS Page 027] [\q 27/] vedanākkhandho atthivipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Sotasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - ghānasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - jivhāsamphassapaccayā vedanākkhandho- pe - kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho - pe - manosamphassapaccayā vedanākkhandho. Atthi vipāko - pe - atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Cakkhusamphassajā vedanā - pe - manosamphassajā vedanā. Evaṃ catuvisatividhena vedanākkhandho.

97. Tiṃsatividhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā - pe - ghānasamphassapaccayā - pe - jivhāsamphassapaccayā -pe - kāyasamphassapaccayā - pe- manosamphassapaccayā vedanākkhandho, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ tiṃsatividhena vedanakkhanadho.

[BJT Page 46] [\x 46/]

98. Bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, sotāsamphassapaccayā - pe - ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pemanosamphassa paccayā vedanākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpavacaro, atthi aarūpāvacaro, atthi apariyāpanno, cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāya samphassajā vedanā manosamphassajā vedanā. Evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.

99. Apareyi bahuvidhena vedanākkhandho: cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā vedanākkhandho -peghānasampassapaccayā vedanākkhandho -pejivhāsampassapaccayā vedanākkhandho -pe- kāyasamphassapaccayā vedanākkhandho -peatthi ajjhattārammaṇo, atthi vedanākkhandho atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, [PTS Page 028] [\q 28/] atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhu samphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasammaphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā evaṃ bahuvidhena vedanākkhandho.

Ayaṃ vuccati vedanākkhaṇdho.

100. Tattha katamo saññākkhandho:

Ekavidhena saññakkhandho: phassasampayutto

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.

Catubbidhena saññākkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.

Pañcavidhena saññākkhandho, atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriyasampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekkhindriyasampayutto. Evaṃ pañcavidhena saññākkhanedhā.

[BJT Page 48] [\x 48/]
 

Chabbidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasampassajā saññā, jivhāsampassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā. Evaṃ chabbidhena saññakkhandho.

Sattavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasampassajā saññā, jivhāsampassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā. Manoviññāṇa dhātusamphassajā saññā. Evaṃ sattavidhena saññakkhandho.

Aṭṭhavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, atthi sukhasahagatā, atthi dukakhasahagatā, manodhātu samphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā. Evaṃ aṭṭhavidhena saññakkhandho.

Navavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, manodhātusamphassajā saññā, manoviññāṇadhātu samphassajā saññā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā. Evaṃ navavidhena saññakkhandho.

Dasavidhena saññākkhandho: cakkhusamphassajā saññā, -pekāyasamphassajā saññā, atthi sukhasahagatā, atthi dukakhasahagatā, manodhātu samphassajā saññā, manoviññāṇadhātusamphassajā saññā atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā evaṃ dasavidhena saññakkhandho.

101. Ekavidhena saññākṇandho: [PTS Page 029] [\q 29/]

Phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

102. Ekavidhena saññākṇandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipākadhammdhammo.

Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.

Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.

Atthi savitakkasavicāro, athi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.

Atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato.

[BJT Page 50] [\x 50/]

Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabba hetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.

Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi.

Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhonāsekkho.

Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.

Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.

Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇā rammaṇo.

Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.

Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.

Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.

Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.

Atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno.

Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.

Atthi ajjhatto, atthi bahiddho atthi ajjhattabahiddho.

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

103. Ekavidhena saññākṇandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto.

Atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kenaci viññoyyo, atthi kenacina viññeyyo.

Atthi sāsavo, atthi anāsavo

Atthi āsavasampayutto, atthi āsavacippayutto

[PTS Page 030] [\q 30/] atthi āsavavacippayuttasāsavo, atthi āsavacippayuttaanāsavo

Atthi saṃyojaniyo, attha asaṃyojaniyo.

Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojavippayutto.

[BJT Page 52] [\x 52/]

Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo

Atthi ganthanīyo, atthi aganthaniyo.

Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto. Atthi ganthavippayutta ganthaniyo, atthi ganthavippayutta agananthaniyo.

Atthi oghaniyo, athi anoghaniyo

Atthi oghampayutto, atthi oghavippayutto

Atthi oghavippayuttaoghaniyo. Atthi oghavippayuttaanoghaniyo.

Atthi yoganiyo, atthi ayoganīyo.

Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto

Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayutto

Atthi yogavippayuttayoganiyo, atthi yogavippayutta ayoganiyo.

Atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.

Atthi nivaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto

Atthi nivaraṇavippayuttanivaraṇiyo, atthi nivaraṇavippayutta anīvaraṇiyo.

Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.

Atthi parāmasasampayutto, ati parāmāsavippayutto

Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhoṃ, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.

Atthi upādinno, atthi anupādinno.

Atthi upādāniyo, atthi anupādāniyo.

Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto

Atthi upādānavippayuttaupādāniyo, atthi upādānavippayuttaanupādāniyo.

Atthi saṃkilesako, atthi asaṃkilesiko.

Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.

Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.

Atthi kilesavippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayuttaasaṃkilesiko.

Atthi dassanena pahātabbo, atthi dassanena pahātababbo.

Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabbahetuko.

[BJT Page 54] [\x 54/]

Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabba hetuko.

Atthi savitakko, atthi avikakko.

Atthi savicāro, atthi avicāro.

Atthi sappītiko, atthi appītiko.

Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato

Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.

Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.

Atthi kāmavacaro, atthi na kāmāvacaro.

Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.

Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.

Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno. [PTS Page 031] [\q 31/]

Atthi niyyāniko, athi aniyāyāniko.

Atthi niyato, atthi aniyato.

Atthi sauttaro, atthi anuttaro.

Atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, athi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

104. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -pe-

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho (yathā kusalattike vitthāro evaṃ sabbepi tikā vitthāretabbā).

Dukamulakaṃ.

105. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

[BJT Page 56] [\x 56/]

106. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 032] [\q 32/]

Phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto, -pe- atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

107. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

108. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto. -Pe- atthi saraṇo, atthi araṇo. [PTS Page 033] [\q 33/]

Tividhena saññākkhandho: -pe- atthi ajjhattārammaṇo: atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

Tikamulakaṃ.

109. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko tividhena saññākkhandho: atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

110. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto

Tividhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

111. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Tividhena saññākkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhamma dhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

[BJT Page 58] [\x 58/]

112. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 034] [\q 34/]

Phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Tividhena saññākkhandho: atthi upādinnupādiniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

113. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi kenaci viññoyyo, atthi kenaci na viññeyyo.

Tividhena saññākkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

114. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Tividhena saññākkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

115. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.

Tividhena saññākkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagatā, aaitthi upekkhāsagahato -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

116. Ekavidhena saññākkhandho: [PTS Page 035] [\q 35/]

Phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.

Tividhena saññākkhandho: atthi dassanne pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo. -Pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

117. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo

Tividhena saññākkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetako, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

118. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.

Tividhena saññākkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

[BJT Page 60] [\x 60/]

119. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayuttaasaṃyojanayā. [PTS Page 036] [\q 36/]

Tividhena saññākkhandho: atthi asekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkho nāsekkho -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

120. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthaniyo, aganthaniyo.

Tividhena saññākkhandho: atthi paritto atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

121. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi gantha vippayutto.

Tividhena saññākkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

122. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi ganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthaniyo tividhena saññākkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

123. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo. [PTS Page 037] [\q 37/]

Tividhena saññākkhandho: atthi micchāttiniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

124. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.

Tividhena saññākkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

125. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayuttaanoghanīyo.

Tividhena saññākkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

[BJT Page 62] [\x 62/]

126. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.

Tividhena saññākkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

127. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto. [PTS Page 038] [\q 38/]

Tividhena saññākkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

128. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo.

Tividhena saññākkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

129. Ekavidhena saññākkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena saññākkhandho: atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.

Tividhena saññākkhandho: atthiajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saññākkhandho.

Ubhatovaḍḍhakaṃ.

130. Sattavidhena saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saññākkhandho.

Aparopi sattavidhena saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe-

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saññākkhandho. [PTS Page 039] [\q 39/]

[BJT Page 64] [\x 64/]

131. Catuvisatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sota samphassapaccayā -peghānasampaphassapaccayā-pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā, ghānasasamphassajā sañasaññā, jivhāsamphassajā saññā, kāyasamphassajā saññā, manosamphassajā saññā, evaṃ catuvisatividhena saññākkhandho.

Aparopi catuvisatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattarammano, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattā bahiddhā rammaṇo. Sotasamphassa paccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya samphayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, cakkhusamphassajā saññā, -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ catuvisatividhena saññākkhandho.

132. Tiṃsatividhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpavacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno, sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā saññā -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ tiṃsatividhena saññākkhandho.

133. Bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saññākkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi [PTS Page 040] [\q 40/]

Abyākato, apariyāpanno. Cakkhusamphassajā saññā -pemanosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.

134. Aparopi bahuvidhena saññākkhandho: cakkhusamphassapaccayā saññākkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattarammano, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahidhārammaṇo. Kāmavacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyapanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saññākkhandho: atthi ajjhattārammaṇo atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno cakkhusamphassajā saññā, sotasamphassajā saññā ghānasamphassajā saññā jivhāsamphassaja saññā kāyasamphassajā saññā manosamphassajā saññā. Evaṃ bahuvidhena saññākkhandho.

Ayaṃ vuccati saññākkhandho.

[BJT Page 66] [\x 66/]

135. Tattha katamo saṅkhārakkhandho:

Ekavidhena saṅkhārakkhandho cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu,

Tividhena saṃkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.

Catubbidhena saṅkhārakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.

Pañcavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto, atthi somanassindriya sampayutto, atthi domanassindriya sampayutto, atthi upekkhindriya sampayutto. Evaṃ pañcavidhena saṅkārakkhandho.

Chabbidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ chabbidhena saṅkhārakkhandho.

Sattavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhāsamphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā [PTS Page 041] [\q 41/] cetanā. Manoviññāṇadhātusamphassajā cetanā. Evaṃ sattadhena saṅkhārakkhandho.

Aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pekāyasamphassajā cetanā, atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā cetanā, manoviññāṇadhātu samphassajā cetanā. Evaṃ aṭṭhavidhena saṅkhārakkhandho.

Navavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pemanodhātusamphassajā cetanā, manodhātusamphassajā cetanā, atthi kusalā, akusalā, atthi abyākatā evaṃ navavidhena saṅkhārakkhandho.

Dasavidhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassajā cetanā, -pekāyasamphassajā cetanā, atthi sukhasahagatā, atthi dukkhasahagatā, manodhātusamphassajā cetanā, atthi kusalā, atthi akusalā, atthi abyākatā, evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

136. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.

[BJT Page 68] [\x 68/] atthi vipāko, atthi vipāka dhamma dhammo, atthi nevacipāka na vipāka dhammadhammo.

Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.

Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.

Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakka avicāro.

Atthi pītisahagato, atthi sukhāsahagato, atthi upekkhāsahagato.

Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.

Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi.

Atthi sekkho, asekkho, atthi nevasasekkho nāsekkho.

Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamaṇo.

Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo atthi appamāṇārammaṇo.

Atthi hīno, majjhimo, atthi paṇīto.

Atthi micchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.

Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, attha maggādhipati.

Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.

Atthi atīto, atthi anāgato, atthi atthi paccuppanno.

Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.

Atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho.

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dassavidhena saṅkhārakkhandho.

137. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko. [PTS Page 042] [\q 42/]

Atthi hetusampayutto, atthi hetuvippayutto.

Atthi hetu ceva sahetuko ca, atthi sahetuko ceva na ca hetu.

Atthi hetu ceva hetu sampayutto, ca atthi hetu sampayutto ceva na ca hetu.

[BJT Page 70] [\x 70/]

Atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kena ci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyo.

Atthi āsavo, atthi no āsavo.

Atthi sāsavo, atthi no āsavo.

Athi āsava sampayutto, atthi āsavacippayutto.

Atthi āsavo ceva sāsavo ca, atthi sāsavo ceva no ca āsavo.

Atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca, atthi āsavasampayutto ceva no ca āsavo.

Atthi āsava vippayutta sāsavo, atthi āsava vippayutta anāsavo.

Atthi saṃyojanaṃ, atthi no saṃyojanaṃ.

Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.

Atthi saṃyojanasampayuttā, atthi saṃyojanavippayutto.

Atthi saṃyojanaṃ ceva saṃyojaniyo ca, atthi saṃyojaniyo ceva no ca saṃyojanaṃ.

Atthi saṃyojanaṃ ceva saṃyojana sampayutto ca, atthi saṃyojanasampayutto ceva no ca saṃyojanaṃ.

Atthi saṃyojanavippayutta saṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayutta asaṃyojaniyo.

Atthi gattho, atthi no gantho.

Atthi ganthanīyo, atthi aganthanīyo.

Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.

Attha gantho ceva ganthanīyo ca, atthi ganthanīyo ceva no ca gantho.

Atthi gantho ceva ganthasampayutto ca, atthi sampayutto ceva no ca gantho. [PTS Page 043] [\q 43/]

Atthi gantha vippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayutta aaganthaniyo.

Atthi ogho, atthi no ogho.

Atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo.

Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.

Atthi ogho ceva oghaniyo ca, atthi oghanīyo ceva no ca ogho.

Atthi ogho ceva oghasampayutto ca, atthi oghasampayutto ceva no ca ogho.

Atthi oghavippayutta oghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīyo.

Atthi yogo, atthi no yogo.

[BJT Page 72] [\x 72/]

Atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.

Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.

Atthi yogo ceva yoganīyo ca, atthi yoganīyo ceva no ca yogo.

Atthi yogo ceva yogasampayutto ca, atthi yogasampayutto ceva no ca yogo.

Atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayutta ayoganiyo.

Atthi nīvaraṇaṃ, atthi no nīvaraṇaṃ.

Atthi nivaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.

Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto.

Atthi nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyo ca, atthi nivaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ.

Atthi nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto ca, atthi nīvaraṇa sampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ.

Atthi nīvaraṇavippayuttanivaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayuttaanīvaraṇiyo.

Atthi parāmāso, atthi no parāmāso.

Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.

Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.

Atthi parāmāso ceva parāmaṭṭho ca, atthi parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso. [PTS Page 044] [\q 44/]

Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayutta aparāmaṭṭho.

Atthi upādinno, atthi anupādinno.

Atthi upādānaṃ, atthi no upādānaṃ.

Atthi upādānīyo, atthi anupādānīyo.

Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto.

Atthi upādānañceva upādāniyo ca, atthi upādāniyo ceva no ca upādānaṃ.

Atthi upādānañceva upādānasampayutto ca, atthi upādāna sampayutto ceva no ca upādānaṃ.

Atthi upādānavippayutta upādāniyo, atthi upādānavippayutta anupādāniyo.

Atthi kileso, atthi no kileso.

Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.

Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.

Atthi kilesasampayutto, atthi kilesavippayutto.

[BJT Page 74] [\x 74/]

Atthi kileso ceva saṃkilesiko ca, atthi saṃkilesiko ceva no ca kileso.

Atthi kileso ceva saṃkiliṭṭho ca, , atthi saṃkiliṭṭho ceva no ca kileso.

Atthi kileso ceva kilesasampayutto ca, atthi kilesa sampayutto ceva no ca kileso.

Atthi kilesa vippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayutta asaṃkilesiko.

Atthi dassanena pahātabbo, atthi na dassanena pahātabbo.

Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi na dassanena pahātabbahetuko.

Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabbahetuko

Atthi savitakko, atthi avitakko.

Atthi savicāro, atthi avicāro.

Atthi sappītiko, atthi appītiko. [PTS Page 045] [\q 45/]

Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato.

Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.

Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.

Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.

Atthi rūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.

Atthi arūpāvacaro, atthi na arūpāvacaro.

Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.

Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko.

Atthi niyato, atthi aniyato.

Atthi sauttaro, atthi anuttaro.

Atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

138. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto. -Pe-

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- dasavidhena saṅkhārakkhandho.

Dukkhamalakaṃ.

[BJT Page 76] [\x 76/]

139. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 046] [\q 46/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

140. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

141. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

142. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

Tikamulakaṃ.

143. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 047] [\q 47/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu, atthi na hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

144. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

[BJT Page 78] [\x 78/]

145. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu sampayutto, atthi hetu vippayutto

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva va vipāka na vipākadhammadhammo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

146. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu ceva sahetuko ca, atthi sahetuko ceva na ca hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi upādinnupādānīyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādānīyo -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

147. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 048] [\q 48/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi hetu ceva hetusampayutto ca, atthi hetusampayutte ceva na ca hetu.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

148. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi na hetu sahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi savitakkasamicāro, atthi avitakka vicāramatto, atthi avitakka avicāro -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

149. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

150. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
 

[BJT Page 80] [\x 80/]

151. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo, atthi no āsavo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko. Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

152. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 049] [\q 49/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

153. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsava vippayutto.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkho nāsekkho -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

154. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo ceva sāsavo ca, atthi sāsavo ceva no ca āsavo. Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

155. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsavo ceva āsavasampayutto ca, atthi āsavasampayutto ceva no ca āsavo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

156. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 050] [\q 50/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi āsacavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo saraṇo,

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.
 

157. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaṃ, atthi no saṃyonaṃ.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi micchāttaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato-pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

[BJT Page 82] [\x 82/]

158. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojaniyo atthi asaṃyojaniyo.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

159. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

160. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: [PTS Page 051] [\q 51/]

Cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaceva saṃyojaniyo ca atthi saṃyojanayo ceva no ca saṃyojanaṃ.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

161. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanaceva saṃyojanasampayutto, ca atthi saṃyojanasampayutto ce no ca saṃyonaṃ.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannāramamaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

162. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojana vippayuttaasaṃyojaniyo

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho-pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

163. Ekavidhena saṅkhārakkhandho: cittasampayutto.

Duvidhena saṅkhārakkhandho: atthi gantho, atthi no gantho.

Tividhena saṅkhārakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena saṅkhārakkhandho.

Ubhatovaḍḍhakaṃ. [PTS Page 052] [\q 52/]

[BJT Page 84] [\x 84/]

164. Sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārākkhandho.

165. Aparopi sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko -peatthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.

166. Catuvisatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccāyā saṅkhārakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sotasphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pe- kāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākatato. Cakkhusamphassajā cetanā -pemanosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvisatividhena saṅkhārakkhandho.

167. Aparopi catuvisatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassa paccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Sotasasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ catuvisatividhena saṅkhārakkhandho.

168. Tiṃsatividhena saṅkhārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā [PTS Page 053 [\q 53/] -@]pa- jivhāsampassapaccāya -pe-kāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā -pe- manosamphassajā cetanā. Evaṃ tiṃsatividhena saṅkhārakkhandho.

[BJT Page 86] [\x 86/]

169. Bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṃkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho.

170. Aparopi bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā saṃkhārakkhandho atthi sukhāya vedanaya sampayutto, atthi dukkhāya -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā saṅkhārakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇe atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhusamphassajā cetanā, sotasamphassajā cetanā, ghānasamphassajā cetanā, jivhā samphassajā cetanā, kāyasamphassajā cetanā, manosamphassajā cetanā. Evaṃ bahuvidhena saṅkhārakkhandho.

Ayaṃ vuccati saṅkhārakkhandho.

171. Tattha katamo viññāṇakkhandho:

Ekavidhena viññāṇakkhandho phassa sampayutto. [PTS Page 054] [\q 54/]

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato.

Catubbidhena viññāṇakkhandho: atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno.

Pañcavidhena viññaṇakkhandho: atthi sukhindriyasampayutto, atthi dukkhindriyasampayutto. Atthi somanassindriya sampayutto, atthi domanassindriyasampayutto, atthi upekkhindriyasampayutto. Evaṃ pañcavidhena viññāṇakkhandho.

Chabbidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Evaṃ chabbidhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 88] [\x 88/]

Sattavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu, evaṃ sattavidhena viññāṇakkhandho.

Aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu. Evaṃ aṭṭhavidhena viññāṇakkhandho.

Navavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Evaṃ navavidhena viññāṇakkhandho.

Dasavidhena viññāṇakkhandho: cakkhuviññāṇaṃ -pe- kāyaviññāṇaṃ atthi sukhasahagataṃ, atthi dukkhasahagataṃ, manodhātu, manoviññāṇadhātu atthi kusalaṃ, atthi akusalaṃ, atthi abyākataṃ. Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

172. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto. [PTS Page 055] [\q 55/]

Atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo.

Atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnaanupādāniyo.

Atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko.

Atthi savitakkasamicāro, atthi avitakkavicāramatto, atthi avitakkaavicāro.

Atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsahagato.

Atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo.

Atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi nevadassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko.

Atthi ācayagāmi, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi

Atthi sekkho, atthi asekkho, atthi nevasekkhanāsekkho1-

1-Nevasekkhānāsekkho - sirimu.

[BJT Page 90] [\x 90/]

Atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo.

Atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo.

Atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto.

Atthi macchattaniyato, atthi sammattaniyato, atthi aniyato.

Atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggādhipati.

Atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi.

Atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno.

Atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo.

Atthi ajjhatto, atthi bahiddho atthi ajjhattabahiddho

Atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe - evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

173. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassapampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusamphayutto, atthi hetuvippayutto.

Atthi na hetusahetuko, atthi na hetu ahetuko.

Atthi lokiyo, atthi lokuttaro.

Atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññeyyo.

Atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto.

Atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.

Atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.

Atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto.

Atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavippayuttaasaṃyojaniyo.

Atthi ganthaniyo, atthi aganthanīyo.

Atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.

Atthi ganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthanīyo.

Atthi oghanīyo atthi anoghanīyo.

Atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.

Atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayuttaanoghanīyo.

Atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.

[BJT Page 92] [\x 92/]

Atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.

Atthi yogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo.

Atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo.

Atthi nīvaraṇasampayutto, atthi nīvaraṇavippayutto.

Atthi nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyo, atthi nīvaraṇavippayutta [PTS Page 056] [\q 56/]

Anīvaraṇiyo.

Atthi parāmaṭṭho, atthi aparāmaṭṭho.

Atthi parāmāsasampayutto, atthi parāmāsavippayutto.

Atthi parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho, atthi parāmāsavippayuttaaparāmaṭṭho.

Atthi upādinno, atthi anupādinno.

Atthi upādiniyo, atthi anupādāniyo.

Atthi upādānasampayutto, atthi upādānavippayutto.

Atthi upādānavippayuttaupādāniyo. Atthi upādānavippayutta anupādāniyo.

Atthi saṃkilesiko, atthi asaṃkilesiko.

Atthi saṃkiliṭṭho, atthi asaṃkiliṭṭho.

Atthi kilesa sampayutto, atthi kilesa vippayutto,

Atthi kilesavippayuttasaṃkilesiko, atthi kilesavippayuttaasaṃkilesiko.

Atthi dassanena pahātabbo atthi na dassanena pahātabbo.

Atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi na bhāvanāya pahātabbo.

Attha dassanena pahātabba hetuko, atthi na dassanena pahātabba hetuko.

Atthi bhāvanāya pahātabbahetuko, atthi na bhāvanāya pahātabba ahetuko.

Atthi savitakko, atthi avitakko.

Atthi savicāro, atthi avicāro.

Atthi sappītiko, atthi appītiko.

Atthi pītisahagato, atthi na pītisahagato.

Atthi sukhasahagato, atthi na sukhasahagato.

Atthi upekkhāsahagato, atthi na upekkhāsahagato.

Atthi kāmāvacaro, atthi na kāmāvacaro.

Atthi arūpāvacaro, atthi na rūpāvacaro.
 

[BJT Page 94] [\x 94/]

Atthi pariyāpanno, atthi apariyāpanno.

Atthi niyyāniko, atthi aniyyāniko.

Atthi niyato, atthi aniyato.

Atthi sauttaro, atthī anuttaro.

Atthi saraṇo, atthi [PTS Page 057] [\q 57/]

Araṇo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho:

174. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.

Atthi vipāko -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo. Atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho:

Dukkhamalakaṃ.

175. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

176. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto -peatthi saraṇo, araṇo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

177. Ekavidhena viññāṇakkhandho: [PTS Page 058] [\q 58/]

Phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto.

Atthi vipāko -pe- ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 96] [\x 96/]

178. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto -peatthi saraṇo, atthi araṇo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

Tikamulakaṃ.

179. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sahetuko, atthi ahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo. Atthi akusalo, atthi abyākato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

180. Ekavidhena viññāṇakkhandho: [PTS Page 059] [\q 59/]

Phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi hetusampayutto, atthi hetu vippayutto

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sukhāya vedanāya samyutto, atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

181. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi na haitusahetuko, na hetuahetuko.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo atthi nevavipākana vipākadhammo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

182. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi lokiyo, atthi lokuttaro

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi upādinnupādāniyo, atthi anupādinnupādāniyo, atthi anupādinnuanupādāniyo -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

183. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi kenaci viññeyyo, atthi kenaci na viññayyo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi saṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko, atthi asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesiko. -Pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 98] [\x 98/]

184. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi sāsavo, atthi anāsavo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi savitakkasavicāro, atthi avitakka vicāramatto. Atthi avitakka avicāro -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

Evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

185. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi āsavasampayutto, atthi āsavavippayutto,

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi pītisahagato, atthi sukhasahagato, atthi upekkhāsagato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

186. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi āsavavippayuttasāsavo, atthi āsavavippayuttaanāsavo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi dassanena pahātabbo, atthi bhāvanāya pahātabbo, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

187. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojaniyo, atthi asaṃyojaniyo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi dassanena pahātabbahetuko, atthi bhāvanāya pahābbahetuko, atthi neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetuko -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

188. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojanasampayutto, atthi saṃyojanavippayutto. Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ācayagāmī, atthi apacayagāmi, atthi nevācayagāmi nāpacayagāmi -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

189. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi saṃyojanavippayuttasaṃyojaniyo, atthi saṃyojanavappayuttaasaṃyojaniyo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi sekkho, atthi asekkho, atthi neva sekkhanākkhā -pe- evaiṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

190. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi ganthaniyo, atthi aganthanīyo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi paritto, atthi mahaggato, atthi appamāṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 100] [\x 100/]

191. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi ganthasampayutto, atthi ganthavippayutto.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi parittārammaṇo, atthi mahaggatārammaṇo, atthi appamāṇārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

192. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthiganthavippayuttaganthanīyo, atthi ganthavippayuttaaganthanīyo

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi hīno, atthi majjhimo, atthi paṇīto -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

193. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghanīyo, atthi anoghanīyo. .

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi micchattaniyato. Atthi sammattaniyato, atthi aniyato -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

194. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghasampayutto, atthi oghavippayutto.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi maggārammaṇo, atthi maggahetuko, atthi maggadhipati -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

195. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi oghavippayuttaoghanīyo, atthi oghavippayutta anoghanīyo tividhena viññāṇakkhandho: atthi uppanno, atthi anuppanno, atthi uppādi -pe evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

196. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi yoganīyo, atthi ayoganīyo.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi atīto, atthi anāgato, atthi paccuppanno -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

197. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi yogasampayutto, atthi yogavippayutto.

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi atītārammaṇo, atthi anāgatārammaṇo, atthi paccuppannārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 102] [\x 102/]

198. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi gogavippayuttayoganīyo, atthi yogavippayuttaayoganīyo

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhatto, atthi bahiddho, atthi ajjhattabahiddho -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

199. Ekavidhena viññāṇakkhandho: phassasampayutto.

Duvidhena viññāṇakkhandho: atthi nīvaraṇiyo, atthi anīvaraṇiyo

Tividhena viññāṇakkhandho: atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo -pe- evaṃ dasavidhena viññāṇakkhandho.

Ubhato vaḍḍhakaṃ. [PTS Page 060] [\q 60/]

200. Sattavidhena viññāṇakkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārākkhandho.

201. Aparopi sattavidhena saṅkhārakkhandho: atthi sukhāya vedanāya sampayutto, -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Evaṃ sattavidhena saṅkhārakkhandho.

202. Catuvisatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇkhandho: atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato. Sotasphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pe- kāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākatato. Cakkhuviññaṇaṃ, sotaviññaṇaṃ, ghāṇaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ evaṃ catuvisatividhena viññāṇkhandho.

203. Aparopi catuvisatividhena viññāṇkkhandho: cakkhusamphassa paccayā viññāṇakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto atthi dukkhāya vedanāya sampayutto, atthi adukkhamasukhāya vedanāya sampayutto, atthi vipāko, atthi vipākadhammadhammo, atthi neva vipāka na vipākadhammadhammo -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo. Sotasasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pejivhāsamphassapaccayā -pekāyasamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhatta bahiddhārammaṇo. Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānasaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ catuvisatividhena viññāṇakkhandho.

[BJT Page 104] [\x 104/]

204. Tiṃsatividhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe ghānasamphassapaccayā -pe- jivhāsampassapaccāya -pe-kāyasamphassapaccayā -pe- manosamphassapaccayā viññaṇakkhandho atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ, [PTS Page 061] [\q 61/] sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ tiṃsatividhena viññāṇakkhandho.

Saṅkhārakkhandho.

205. Bahuvidhena saṅkārakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pejivhāsamphassapaccayā-pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇakkhandho atthi kusalo, atthi akusalo, atthi abyākato, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ -pemanoviññāṇaṃ. Evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho.

206. Aparopi bahuvidhena viññāṇakkhandho: cakkhusamphassapaccayā viññaṇakkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajjhattārammaṇo, atthi ajjhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Sotasamphassapaccayā -pe- ghānasamphassapaccacayā -pe- jivhāsamphassapaccayā -pekāyamphassapaccayā -pe manosamphassapaccayā viññāṇkhandho atthi sukhāya vedanāya sampayutto -pe- atthi ajhattārammaṇo, atthi bahiddhārammaṇo, atthi ajjhattabahiddhārammaṇo, atthi kāmāvacaro, atthi rūpāvacaro, atthi arūpāvacaro, atthi apariyāpanno. Cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ, evaṃ bahuvidhena viññāṇakkhandho. Ayaṃ vuccati viññāṇakkhandho.

Abhidhammabhājaniyaṃ.

207. Pañcakkhandho: rūpakkhandho, vedanakkhandho, saññākkhandho saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.

208. Pañcannaṃ khandhānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā, -pe- kati saraṇā, kati araṇā: [PTS Page 062] [\q 62/]

209. Rūpakkhandho avyākato. Cattaro khajhā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.

Dve khajhā na vattabbā sukhāya vedanāya sampayuttātipi dukkhāya vedanāya sampayuttāpi adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttātipi. Tayo khajhā siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā dukkhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā.

[BJT Page 106] [\x 106/]

Rūpakkhandho nevavipākanavipākadhammadhammo, cattāro khandhā siyā vipākā, siyā vipākadhammā, nevavipākanavipākadhammadhammā.

Rūpakkhandho siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinnupādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādinnupādāniyo, siyā anupādinanpādāniyā, siyā anupādāniyā.

Rūpakkhandho asaṃkiliṭṭhasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkiliko, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.

Rūpakkhandho avitakkaavicāro, tayo khandhā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakka vicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Saṅkhārakkhandho siyā savitakkasamicāro, siyā avitakkavicāramatto, siyā avitakkaavicāro, siyā navattabbo savitakkasavicārotipi, avitakkavicāramattotipi, avitakkaavicārotipi.

Rūpakkhandho na vattabbo pītisahagatotipi, sukhasahagatotipi, upekkhāsahagatotipi. Vedanākkhandho siyā pītisahagato na sukhasahagato na upekkhāsahagato, siyā na vattabbo pītisahagatoti. Tayo khandhā siyā pītisahagatā siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na vattabbā pītisahagatātipi, sukhasahagatātipi, upekkhāsahagatātipi.

Rūpakkhandho nevadassanena na bhāvanāya pahātabbo. Cattaro khandhā siyā dassanena pahātabbā, siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbā.

Rūpakkhandho neva dassanena na bhāvanāya pahātabbohetuko. Cattaro khandhā siyā dassanena pahātabbāhetukā, siyā bhāvanāya pahātabbāhetukā, siyā nevadassanena na bhāvanāya pahātabbāhetukā.

Rūpakkhandho nevācayagāmī nāpacayagāmi. Cattāro khandhā siyā ācayagāmino, siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmi nāpacayagāmino.

Rūpakkhandho neva sekkho1- nāsekkho. Cattāro khandhā, siyā sekkhā, siyā sekkhā nāsekkhā.

Rūpakkhandho paritto, cattāro khandhā siyā parittā, siyā mahaggatā, siyā appamāṇā.

Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā parittārammaṇā siyā mmaṇo cattāro khandhā siyā parittārammaṇā siyā

Mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā, siyā na vattabbā parittārammaṇāti [PTS Page 063] [\q 63/] pi, mahaggatārammaṇāti pi, "appamāṇārammaṇāti"pi.

Rūpakkhandho majjhimo, cattāro khandhā, siyā hīnā, siyā siyā majjhimā, siyā paṇītā.

Rūpakkhandho aniyato. Cattāro khandhā siyā micchāttaniyatā, siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā.

1-Sekkhā - sirimu

[BJT Page 108] [\x 108/]

Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā maggārammaṇā siyā maggahetukā siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā maggārammaṇātipi maggahetukātipi maggādhipatinotipi.

Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino.

Siyā atitā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā.

Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā atītārammaṇā siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā atitārammaṇāti"pi anāgatārammaṇāti"pi paccuppannārammaṇāti"pi.

Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā.

Rūpakkhandho, anārammaṇo cattāro khandhā siyā ajjhattārammaṇā siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇa, siyā na vattabbā ajjhattārammaṇāti"pi bahiddhārammaṇāti"pi ajjhattabahiddhārammaṇāti"pi.

Cattāro khandhā anidassanaappaṭighā. Rūpakkhandho siyā sanidassana sappaṭigho, siyā anidassanasappaṭigho, siyā anidassanaappaṭigho.

210. Cattāro khandhā na hetu. Saṅkhārakkhandho siyā hetu, siyā na hetu.

Rūpakkhandho ahetuko. Cattāro khandhā siyā sahetukā, siyā ahetukā.

Rūpakkhandho hetuvippayutto. Cattāro khandhā siyā hetusampayuttā, siyā hetuvippayuttā.

Rūpakkhandho na cattabbo hetu ce va sahetukotipi sahetuko ce va na ca hetūti"pi. Tayo khandhā na vattabbā hetu ceva sahetukātipi, siyā sahetukā ceva na ca hetu, siyā na vattabbā sahetukā ceva na ca hetūti. Saṅkhārakkhandho siyāhetu ceva sahetuko ca siyā sahetuko ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva sahetukotipi sahetuko ceva na ca hetūtipi.

Rūpakkhandho na cattabbo hetu ce va hetusampayuttoti"pi, hetusampayutto ceva na ca hetūti"pi. Tayo khandhā na vattabbā hetu ceva hetusmapayuttāti, siyā hetusampayuttā ceva na ca hetu, na vattabbā hetusampayuttā ceva na ca hetu ti. Saṅkhārakkhandho siyā hetu ceva hetusampayutto ca, siyā hetusampayutto ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva sahetukotipi hetusampayutto ceva na ca hetu, siyā na vattabbo hetu ceva hetusampayutto"pi, hetusampayutto ceva na ca hetūti"pi.

Rūpakkhajho na hetu [PTS Page 64] [\q 64/] ahetuko. Tayo khandhā siyā na hetusahetukā, siyā na hetu ahetukā. Saṅkhārakkhandho siyā na hetu sahetuko, siyā na hetu ahetuko, siyā na vattabbo na hetu sahetukoti"pi na hetu ahetukoti"pi.

[BJT Page 110] [\x 110/]

211. Sappaccayā, saṅkhatā.

Cattāro khandhā anidassanaṃ. Rūpakkhandho siyā sanidassano, siyā anidassano, cattāro khandhā appaṭighā. Rūpakkhandho siyā sappaṭigho, siyā appaṭigho.

Rūpakkhandho rūpaṃ. Cattāro khandhā arūpā.

Rūpakkhandho lokiyo. Cattāro khandhā siyā lokiyā, siyā lokuttarā.

Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.

212. Cattāro khandhā no āsavā. Saṅkhārakkhandho siyā āsavo, siyā no āsavo.

Rūpakkhandho sāsavo. Cattāro khandhā siyā āsavā, siyā anāsavā.

Rūpakkhandhe āsavavippayutto. Cattāro khandhā siyā āsavā sampayuttā, siyā āsavavippayuttā.

Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva sāsavo cāti, 1sāsavo ceva no ca āsavo. Tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, 2- siyā sāsavā ceva no ca āsavā, siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavāti. Saṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva sāsavo ca, siyā sāsavo ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva sāsavoti"pi sāsavo ceva no ca āsavotipi.

Rūpakkhandho na vattabbo āsavo ceva āsavasampayuttotipi, āsavasampayutto ceva no ca āsavoti"pi tayo khandhā na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttāti, siyā āsavasampayuttā ceva no ca āsavā, siyā na vattabābā āsavasampayuttā ceva no ca āsavāti. Aṅkhārakkhandho siyā āsavo ceva āsavasampayutto ca, siyā āsavasampayutto ceva no ca āsavo, siyā na vattabbo āsavo ceva āsavasampayutto tipi, āsavasampayutto ceva no ca āsavotipi.

Rūpakkhandho āsavavippayuttasāsavo. Cattāro khandhā siyā āsavavippayuttasāsavā, siyā āsavavippayuttaanāsavā siyā na vattabbā āsava vippayutta sāsavā tipi āsava vippayutta anāsavā tipi.

213. Cattāro khandhā no saññojanā saṅkhārakkhandho siyā saññojanaṃ, siyā no saññojanaṃ.

Rūpakkhandho saññojaniyo. Cattāro khandhā siyā saññojaniyā siyā asaññojaniyā.

Rūpakkhandho saññojanavippayutto. Cattāro khandhā siyā saññojanasampayuttā, siyā saññojanavippayuttā.

1. Sāsavoti - simu. 2. Sāsavāti - sirimu.

[BJT Page 112] [\x 112/]

Rūpakkhandho na vattabbo saññojanaṃ ceva saññojaniyoti saññojaniyo cevano ca saññonaṃ. Tayo khandhā na vattabbā saññojanā ceva saññojaniyayāti; siyā saññejaniyā ceva no ca saññojanā, siyā na vattabbā saññojaniyā ceva no ca sañño janā ti. Saṅkhārakkhandho siyā saññojanañceva [PTS Page 065] [\q 65/] saññojaniyā ceva no ca sañño siyā saññojaniyo ceva no ca saññojanañceva saññejanihiyo ca ññojanaṃ. Siyā na vattabbo saññojanañceva saññojaniyotipi. Saññejaniyo ceva no ca saññojananti"pi.

Rūpakkhandho na vattabbo saññojanañce va saññojanasampayutto cā"tipi, saññojanasampayatto ceva no ca saññojannati"pi. Tayo khandhā na vattabbā saññojanā ceva saññojanasampayuttā cāti, siyā saññejanasampayuttā ceva no ca saññojanasampayuttā cāti, saññojanasampayutatā ceva no ca saññojanā, siyā na vattabbā saññojanasampayuttā ceva no ca saññojanāti. Saṅkhārakkhandho siyā saññojanañceva saññojana sampayutto ca, siyā saññojanasampayutto ceva no

Ca saṃyojanaṃ; siyā na vattabbo saññojanaṃ ceva saññojana sampayuttopi,

Saññojanasampayutto ceva no saññojanannatipi.
 

Rūpakkhandho saññejanavippayutatasañño yā cattāro khandhā siyā saññojanavippayuttasaññejaniyā, siyā saññoja vippayutta asaññojaniyā, siyā na vattabbā saññojana vippayutta saṃyojaniyā tipi, saññojanavippayuttaasaṃyojaniyātipi.

214. Cattāro khandhā no ganthā. Saṅkhārakkhandho siyā gantho, siyā no gantho.

Rūpakkhandho ganthanīyo. Cattāro khandhā siyā ganthanīyā, siyā aganthaniyā.

Rūpakkhandhe ganthavippayutto. Cattāro khandhā siyā gantha sampayuttā, siyā ganthavippayuttā.

Rūpakkhandho na vattabbo gantho ceva ganthaniyo cāti, 1ganthaniyo ceva no ca gantho. Tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthāniyā cāti, 2- siyā ganthaniyā ceva no ca ganthā, siyā na vattabbā ganthaniyā ceva no ca ganthāti. Saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthaniyo ca, siyā ganthaniyo ceva no ca gantho; siyā na vattabbo gantho ceva gatthaniyo cātipi1- ganthaniyo no ca ganthopi.

Rūpakkhandho na vattabbo gatthā ceva gantha sampayuttotipi, ganthasampayutto ceva no ca ganthātipi tayo khandhā na vattabbā ganthā ceva ganthasampayuttāti, cāti, 3siyā ganthasampayuttā ceva no ca ganthā; siyā na vattabābā ganthasampayuttā ceva no ca ganthāti. Saṅkhārakkhandho siyā gantho ceva ganthasampayutto ca, siyā ganthasampayutto ceva no ca gantho; siyā na vattabbo gantho ceva ganthesampayutto cāti, ganthasampayutto ceva no ca gaṇthotipi.

1. Gatthaniyoti - sirimu 2. Ganthaniyāti - sirimu 3. Ganthasampayuttāti - sirimu.

[BJT Page 114] [\x 114/]

Rūpakkhandho ganthavippayutta ganthanīyo. Cattāro khandhā siyā ganthavippayuttaganthaniyā; siyā ganthavippayutataaganthanīyaṃ; siyā na vattabbā gantha vippayuttaganthanīyātipi, ganthavippayuttaaganthaniyātipi;

215- 216. Cattāro khandhā no oghā -pe- no [PTS Page 066] [\q 66/]

Yogā -pe-

217. Cattāro khandhā no nīvaraṇā. Saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ, siyā no nīvaraṇaṃ.

Rūpakkhandho nīvaraṇavippayutto cattāro khandhā siyā nīvaraṇasampayuttā, siyā nīvaraṇavippayuttā.

Rūpakkhandho na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyo cāti, 1nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ tayo khandhā na vattabbā nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyā cāti, siyā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbā nīvaraṇiyā ceva no ca nīvaraṇā1-ti. Saṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ ceva sāsavo ca, siyā nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇaṃ siyā na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇiyoti"pi nīvaraṇiyo ceva no ca nīvaraṇantipi.

Rūpakkhandho na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayuttocāti"pi, nivaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇanti"pi tayo khandhā na vattabbā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cāti, siyā nīvaraṇasampayuttā ceva no ca nīvaraṇā, siyā na vattabābā nīvaraṇa sampayuttā ceva no ca nīvaraṇāti. Aṅkhārakkhandho siyā nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto ca, siyā nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇaṃ, siyā na vattabbo nīvaraṇaṃ ceva nīvaraṇasampayutto cāti"pi, nīvaraṇasampayutto ceva no ca nīvaraṇanti"pi.

Rūpakkhandho nīvaraṇa vippayutta nīvaranīvarayo. Cattāro khandhā siyā nīvaraṇa vipapayuttanīvaraṇiyā, siyā nīvaraṇavippayuttaanāvaraṇiyo, siyā na vattabbā nīvaraṇavippayuttanīvaraṇiyāti"pi nīvaraṇavippayutta anivaraṇiyāti"pi.

218. Cattāro khandhā no parāmāsā. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāso, siyā no paramāso.

Rūpakkhandho parāmaṭṭho cattāro khandhā siyā parāmaṭṭhā, siyā aparāmaṭṭhā.

Rūpakkhandho parāmāsavippayutto. Tayo khandhā siyā parāmāsasampayuttā, siyā parāmāsavippayuttā. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāsasampayutto, siyā parāmāsavippayutto, siyā na vattabbo parāmāsa sampayuttotipi parāmāsavippayutto"pi.

1. Nīvaraṇiyoti - sirimu.

[BJT Page 116] [\x 116/]

Rūpakkhandho na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭhoti, parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso. Tayo khandhā na parāmāsā ceva parāmaṭṭhoti, siyā parāmaṭṭhā ceva no ca parāmāsā, siyā na vattabbā parāmaṭṭha ceva no ca parāmāsāti. Saṅkhārakkhandho siyā parāmāso ceva parāmaṭṭho ca, siyā parāmaṭṭho ceva no ca parāmāso, siyā na vattabbo parāmāso ceva parāmaṭṭhotipi parāmaṭṭhe ceva no ca parāmāsotipi.

Rūpakkhandho parāmāsavippayuttaparāmaṭṭho. Cattāro khandhā siyā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhā, siyā parāmāsavippayutta [PTS Page 067] [\q 67/] aparāmaṭṭhā, siyā na vattabbā parāmāsavippayuttaparāmaṭṭhāti"pi, parāmāsavippayutta aparāmaṭṭhāti"pi.

219. Rūpakkhandho anārammaṇo. Cattāro khandhā sārammaṇā. Viññāṇakkhandho cittaṃ cattāro khandhā no cittā.

Tayo khandhā cetasikā. Dve acetasikā.

Tayo khandhā cittasampayuttaṃ. Rūpakkhandho cittavippayutto. Viññāṇakkhandho navattabbo cittena sampayuttoti"pi cittena vippayutto"pi.

Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭhā. Rūpakkhandho cittavisaṃsaṭṭho viññāṇakkhandho na vattabbo cittena saṃsaṭṭhoti"pi cittena visaṃsaṭṭhoti"pi.

Tayo khandhā cittasamuṭṭhānā. Viññāṇakkhandho no cittasamuṭṭhāno. Rūpakkhandho siyā cittasamuṭṭhāno, siyā no cittasamuṭṭhāno.

Tayo khandhā cittasahabhuno. Viññāṇakkhandho no cittasahabhu. Rūpakkhandho siyā cittasahabhu siyā no cittasahabhu.

Tayo khandhā cittānuparivattino viññāṇakkhandho no cittānuparivatti. Rūpakkhandho siyā cittānuparivatti, siyā no cittānuparivattī.

Tayo khatdhā cittasaṃsaṭṭha samuṭṭhānā. Dve khandhā no citatasaṃsaṭṭha samuṭṭhānā.

Tayo khandha cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Dve khandhā no cittaṃsaṭṭha samuṭṭhānasahabhuno.

Tayo khandhā cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Dve khandhā no cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino.

Viññāṇakkhandho ajjhattiko. Tayo khandhā bāhirā, rūpakkhandho siyā ajjhattiko, siyā bāhiro.

Cattāro khandhā no upādā rūpakkhandho siyā upādā, siyā no upādā.

Siyā upādinnā, siyā anupādinnā.

[BJT Page 118] [\x 118/]

220. Cattāro khandhā no upādānā. Saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ, siyā no upādānaṃ.

Rūpakkhandho upādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādāniyā, siyā anupādāniyo.

Rūpakkhandho upādānavippayutto. Cattāro khandhā siyā upādāna sampayuttā, siyā upādānavippayutta.

Rūpakkhandho na vattabbo upādānaṃ ceva upādāniyo"ti, upādāniyo ceva no ca upādānaṃ. Tayo khandhā na vattabbā upādānā ceva upādāniyo"ti, siyā upādāniyā ceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādāniyā ceva no ca upādānāti. Saṅkhārakkhandho siyā upādānañceva upādāniyo ca, siyā upādāniyo ca, siyā upādāniyo ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbo upādānaṃ ceva upādāniyoti"pi. Upādāniyo ceva no ca upādānanti"pi.

Rūpakkhandho na vattabbo upādānaṃ ceva upādānaṃ ceva upādānasampayutto [PTS Page 068] [\q 68/] ti"pi, upādānasampayutto ceva no ca upādānanti"ti, siyā upādānasampayuttāceva no ca upādānā, siyā na vattabbā upādānasampayuttā ceva no ca upādānāti. Saṅkhārakkhandho siyā upādānaṃ ceva upādāna

Sampayutto ca, siyā upādānasampayutto ceva no ca upādānaṃ, siyā na vattabbo upādānaṃ ceva upādānasampayuttoti"pi, upādānasampayutto ceva no ca upādānanti"pi.

Rūpakkhandho upādānavippayuttaupādāniyo. Cattāro khandhā siyā upādānānavippayutta upādāniyā, siyā upādānavippayuttaanupādāniyā, siyā na vattabbā upādānavippayutta upādāniyātipi upādānavippayuttaanupādāniyātipi.

221. Cattāro khandhā no kilosā. Saṅkhārakkhandho siyā kileso, siyā no kileso.

Rūpakkhandho saṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā saṃkilesikā, siyā asaṃkilesikā.

Rūpakkhandho asaṃkiliṭṭho cattāro khandhā siyā saṃkiliṭṭhā, siyā asaṃkiliṭṭhā.

Rūpakkhandho kilesavippayutto. Cattāro khandhā siyā kilesa sampayuttā, siyā kilesavippayuttā.

Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṃkilesikoti, saṃkilesiko ceva no ca kileso. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva saṃkilesikāti, siyā saṃkilesikā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṃkilesikā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva saṃkilesiko ca, siyā saṃkilesiko tapi saṃkilesiko ceva no ca kilesotipi.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva saṃkiliṭṭhātipi, saṃkiliṭṭho ceva no ca kilesotipi. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva saṃkiliṭṭhāti, siyā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesā siyā na vattabbā saṃkiliṭṭhā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva no ca saṃkiliṭṭho ca, siyā saṃkiliṭṭho ceva no ca kileso. Siyā na vattabbo kileso ceva saṃkiliṭṭhotipi, saṃkiliṭṭho ceva no ca kilesotipi.

Rūpakkhandho na vattabbo kileso ceva kilesa sampayuttotipi, kilesampayutto ceva no ca kilesotipi. Tayo khandhā na vattabbā kileso ceva kilesasampayuttāti, siyā kilesasampayuttā ceva no ca kilesā, siyā na vattabbākilesasampayuttā ceva no ca kilesāti. Saṅkhārakkhandho siyā kileso ceva kilesasampayutto ca, siyā kilesasampayutto ceva no ca kileso, siyā na vattabbo kileso ceva kilesasampayuttotipi, kilesasampayutto ceva no ca kilesotipi.

Rūpakkhandho kilesavippayuttasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā kilesavippayuttasaṃ kilesavippayuttasaṃkilesiko. Cattāro khandhā siyā kilesavippayutatsaṃkilesikā, [PTS Page 069] [\q 69/] siyā kilesavippayutta asaṃkilesikā, siyā na vattabbā kilesavippayutta saṃkilesikātipi, kilesavippayuttaasaṃkilesikātipi.

222. Rūpakkhandho na dassanena pahātabbo. Cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbā, siyā na dassanena pahātabbā.

Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbo. Cattāro khandhā siyā bhāvanāya pahātabbā, siyā na bhāvanāya pahātabbā.

Rūpakkhandho na dassanena pahātabbahetuko. Cattāro khandhā siyā dassanena pahātabbahetukā, siyā na dassanena pahātabbahetukā.

Rūpakkhandho na bhāvanāya pahātabbahetuko. Cattāro khandhā siyā bhāvanāya pahātabbahetukā, siyā bhāvanāya pahātabbahetukā

Rūpakkhandho avitakko cattāro khandhā siyā savitakkā siyā avitakkā.

Rūpakkhandho avicāro cattāro cattāro khandhā siyā savicārā. Siyā avicārā.

Rūpakkhandho appītiko cattaro khandhā siyā sappītikā, siyā appītikā.

Rūpakkhandho na pītisahagato. Cattāro khandhā siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā

Dve khandhā na sukhasahagatā. Tayo khandhā siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā.

Dve khandhā na upekkhāsahagatā tayo khandhā siyā upekkhā sahagatā, siyā na upekkhāsahagatā.

[BJT Page 122] [\x 122/]

Rūpakkhandho kāmavacaro cattāro khandhā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā.

Rūpākkhandho na rūpāvacaro. Cattāro khandhā siyā rūpāvacarā siyā na rūpāvacarā.

Rūpakkhandho na arūpāvacaro cattāro khandhā siyā arūpāvacaro siyā na arūpāvacarā.

Rūpakkhandho pariyāpanno. Cattāro khandhā siyā pariyāpannā siyā apariyāpannā.

Rūpakkhandho aniyyāniko. Cattāro khandhā siyā niyyānikā, siya aniyyānikā.

Rūpakkhandho aniyato cattāro khandhā siyā niyatā siyā aniyatā.

Rūpakkhandho sauttaro. Cattāro khandhā siyā sauttarā, siyā anuttarā.

Rūpakkhandho araṇo. Cattaro khandhā siyā saraṇā siyā araṇāti.

Pañhapucchakaṃ.

Khandhavibhaṅgo niṭṭhito.

[PTS Page 070] [\q 70/]